Bērna likumiskie pārstāvji ir bērna vecāki. Citas personas ir tās, kurām ir piešķirts attiecīgs pilnvarojums (atbilstoši Civillikumā un citos likumos noteiktajam: aizbildnību ar lēmumu nodibina bāriņtiesa; ja ir pilnvara, tai jābūt notariāli apstiprinātai).

Bāriņtiesu likuma 16. pantā bāriņtiesai ir noteiktas tiesības veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošo personu bez citu personu klātbūtnes.

Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 17. panta 5. punktam bāriņtiesas pienākums ir informēt pašvaldības sociālo dienestu par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11. panta 1. un 2. punktu pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi ir veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām, kā arī sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīgās attīstības traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams.

Tātad sociālais darbs ar ģimenēm, kurās bērna attīstībai nav nodrošināti labvēlīgi apstākļi un kurām nepieciešama palīdzība, ir pašvaldības sociālā dienesta pienākums.

Metodiskajos ieteikumos par bāriņtiesas un sociālā darba speciālista darbam ar ģimeni un citu speciālistu sadarbību norādīts: sociālā darba speciālistam saņemtā informācija pēc iespējas ātrāk un vispusīgāk jāpārbauda, jānodrošina bērna dzīves apstākļu pārbaude, nepieciešamības gadījumā pieaicinot bāriņtiesas vai policijas pārstāvi, jāizvērtē apdraudējums bērna drošībai, veselībai un dzīvībai, jāuzklausa bērna viedoklis, kā arī jāveic citas darbības atbilstoši sociālā darbinieka kompetencei.

Sociālajam darbiniekam veicamie pienākumi ir izklāstīti Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rokasgrāmatā bāriņtiesām.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu un viņa intereses, ir prioritāras. Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Jo īpaši tas attiecas uz bāriņtiesu, kas ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kā arī uz sociālo dienestu, kas nodrošina ģimenēm ar bērniem kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu.

Sociālā dienesta uzdevums ir sniegt bāriņtiesai (pēc tās rakstiska pieprasījuma) motivētu slēdzienu savas kompetences ietvaros par situāciju konkrētajā ģimenē.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1037 “Bāriņtiesas darbības noteikumi” 42. punktā noteikto nepilngadīgu personu viedokli izskatāmajā lietā bāriņtiesa noskaidro šo personu ierastajā vidē vai citā drošā vidē (mājās, skolā, bērnudārzā u. c.). Pirms bērna viedokļa noskaidrošanas bāriņtiesai jāizvērtē vairāki aspekti, arī tas, kurš veiks pārrunas ar bērnu: jāpārdomā, kurš no bāriņtiesas locekļiem varētu veiksmīgāk komunicēt ar vardarbībā cietušo bērnu. Iespējams, bāriņtiesai sarunai jāpieaicina persona, kurai bērns jau ir uzticējies, piemēram, skolas pedagogs, sociālais darbinieks vai psihologs.

Ja bāriņtiesa noskaidro, ka ģimene ir bijusi sociālā dienesta palīdzības un pakalpojumu saņēmēja, nepieciešams nodrošināt starpinstitūciju tikšanos, kuras laikā iespējams no sociālā darbinieka, kurš ir strādājis ar ģimeni, iegūt papildu informāciju, kā arī noskaidrot jau sociālā dienesta atklātos riskus un resursus ģimenei.

Bērnam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Tāpēc bērnam nav jācieš no spiediena, piespiešanas vai ietekmēšanas, kas varētu atturēt no uzskatu paušanas vai arī pieprasīt tos izteikt: šāds atzinums no starptautiskajiem dokumentiem ir minēts rokasgrāmatā bāriņtiesām.