Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likumā noteikts, ka sociālais darbs ir profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Profesijās, kurās ir nepieciešamas kompetences sociālajā darbā, vajadzīga atbilstoša izglītība, un tikai pēc konkrētās profesijas nosaukumā ietvertā vārda “sociāls” maldīgi šķiet, ka tām vajadzīgās kompetences varētu būt vienādas. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums noteic personas, kurām ir tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumos, kas stājas spēkā otrdien, 31. oktobrī, likuma normas salāgotas ar izglītības tiesību aktiem, atsevišķi noteiktas izglītības prasības sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī norādīts, kas var sniegt sociālo palīdzību.
Sociālais darbs Latvijā ir zemu atalgots, pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki, bet darbinieku trūkst. LV portāls e-konsultācijās nereti saņem jautājumus par iegūtās izglītības atbilstību, cilvēki nepietiekami orientējas, kāds izglītības dokuments vajadzīgs, lai pieteiktos darbā. Daudzi ir mācījušies, studējuši, maksājuši par izglītību, tomēr izrādās, ka tas ne vienmēr ir pietiekami, lai iegūtu darbu.
Likuma grozījumus un izmaiņas izglītības prasībās LV portālam skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska.
Grozījumu mērķis ir padarīt elastīgāku sociālā darba jomā strādājošo personu horizontālo mobilitāti darba tirgū, radot iespējas mainīt nodarbinātības veidus, tomēr saglabājot konkrētas kvalifikācijas prasības klientu labbūtības dēļ, lai speciālistu sniegtie pakalpojumi būtu kvalitatīvi un sekmētu klientu dzīves līmeņa uzlabošanos, stāstot par grozījumu mērķi, uzsver LM speciāliste.
Likuma 41. pants ir izteikts jaunā redakcijā. Līdz šim sociālo darbu bija tiesības veikt, ja tika iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā. Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk tiesības veikt sociālo darbu būs personām, kuras ieguvušas pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.
Jautājums: Kas mainīsies? Vai ir samazinātas prasības izglītībai?
Atbilde: Nē, prasības nepieciešamajai izglītībai nav samazinātas. Ir mainījušies augstākās izglītības studiju programmu līmeņu nosaukumi.
Pēc būtības nekas nemainās, jo 41. pantā tika veikti tehniski grozījumi, lai salāgotu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normu ar Augstskolu likuma 57. pantu, kas stājās spēkā 2023. gada 11. jūlijā un kurā noteikti augstskolās īstenojamās augstākās izglītības cikli, studiju ilgums un apjoms.
Augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, no kuriem:
Uz vaicāto, kur Latvijā var iegūt sociālajam darbam nepieciešamo augstāko izglītību, I. Skrodele-Dubrovska norāda, ka tas ir iespējams: Rīgas Stradiņa universitātē; Latvijas Universitātē; Liepājas Universitātē (pirmā cikla, bet otrā cikla – līdz 2025. gadam); Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (tikai pirmā cikla); Eiropas Kristīgajā akadēmijā (EKrA); Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA).
Speciāliste arī aicina sekot līdzi studiju virzienu akreditācijas izmaiņām, kuras pašreiz tiek īstenotas programmās Eiropas Kristīgajā akadēmijā un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.
Tagad likuma 42. pantā atsevišķi noteiktas prasības sociālās aprūpes pakalpojumu, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzējiem.
Jautājums: Kā atbilstoši šādam iedalījumam var raksturot izglītības prasības?
Atbilde: Šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikts, ka speciālists, kurš ir ieguvis sociālā darba izglītību, nevar ieņemt sociālā aprūpētāja vai sociālā rehabilitētāja amatu, jo tam ir izvirzītas atšķirīgas izglītības prasības. Tādējādi likums nepieļauj elastību pret sociālā darba speciālistiem, kuri vēlētos ieņemt sociālā aprūpētāja/sociālā rehabilitētāja amatu. Savukārt sociālo palīdzību ir tiesības sniegt personām, kuras ir ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālās palīdzības sniegšanā.
Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunās un diskusijās ar darba devējiem sociālajā jomā tika aktualizēts jautājums, ka būtu jāveic grozījumi šajā likumā un jāvērtē, vai un kādas kompetences trūkst sociālajam darbiniekam, lai strādātu sociālā aprūpētāja vai sociālā rehabilitētāja amatā.
Pašvaldību sociālajos dienestos jau ilgstoši nav iespējams nodrošināt likumā noteikto, proti, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem 1000 iedzīvotājiem.
2019. gadā likuma normu izpildīja 66% sociālo dienestu, 2020. gadā – 69%, bet 2021. gadā – tikai 51%.
LM šā gada augusta beigās organizēja diskusiju nozares pārstāvjiem – izglītības iestādēm, pašvaldībām, LPS un sociālo jomu pārstāvošajām NVO –, lai vienotos par iespējamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lemjot par piemērotāko risinājumu personu, kuras ieguvušas pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, iespējām un tiesībām sniegt sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Analizējot studiju programmas un profesiju standartus sociālajā darbā, sociālajā aprūpē un sociālajā rehabilitācijā, kā arī uzklausot nozares pārstāvjus, LM secināja, ka nodrošināt sociālās aprūpes/sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, veicot sociālā aprūpētāja/sociālā rehabilitētāja pienākumus, var personas, kuras ieguvušas īsā cikla augstāko izglītību sociālās aprūpes/sociālās rehabilitācijas jomā vai profesionālo vidējo izglītību sociālās aprūpes jomā (pēc tādas profesionālās vidusskolas vai citas izglītības iestādes beigšanas, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas), vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, kuras ieguvušas īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju sociālajā aprūpē/sociālajā rehabilitācijā vai pirmā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju laikā vai profesionālās pilnveides izglītības procesā apgūta ar sociālo aprūpi/sociālo rehabilitāciju saistītas studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu jeb 160 stundu apjomā.
Ne visas izglītības iestādes, kuras īsteno pirmā cikla augstākās izglītības programmu “Sociālais darbs”, tajā ir iekļāvušas sociālā aprūpētāja/sociālā rehabilitētāja profesijai nepieciešamo kompetenču apguvi.1
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paplašina tiesības sniegt sociālo palīdzību personām, kuras ir ieguvušas ne tikai specifisku izglītību sociālajā palīdzībā, bet arī vismaz īsā cikla augstāko izglītību plašākā ietvarā.
Jau aizvadītajā gadā saistībā ar papildu pasākumiem atbalstam energoresursu krīzē tika veikti grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13. panta 2.6 daļā, kur ir noteikts: “Lai nodrošinātu klientu optimālu apkalpošanu, mājokļa pabalstu atbilstoši šā panta nosacījumiem pašvaldības sociālajā dienestā ir tiesības aprēķināt personām, kuras neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajām izglītības prasībām, bet ir ieguvušas vismaz pirmā līmeņa augstāko izglītību.”
Iepriekšējā apkures sezonā darbā pieņemtās personas ir apguvušas mājokļa pabalsta aprēķināšanas prasmes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēmā SOPA (IT sistēma SOPA), un, pašvaldību ieskatā, būtu labs resurss pamata sociālās palīdzības pabalstu aprēķināšanā, kā arī papildu sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanā sociālā darba speciālistu vadībā. Grozījums likumā nodrošinās iespēju šiem darbiniekiem turpināt darbu pašvaldību sociālajos dienestos, kur vienotie mājokļa pabalsta aprēķināšanas principi ietver virkni tehnisko darbību IT sistēmā SOPA.
Profesionāļiem, kuri vēlas uzsākt darbu sociālā rehabilitētāja amatā, ir iespēja apgūt tematiskos studiju kursus klausītāja statusā profesionālās augstākās izglītības iestādēs (koledžās), kuras nodrošina īsā cikla augstākās izglītības apguvi attiecīgajā profesijā. Piemēram, studiju kurss “Sociālā rehabilitācija I” (2 KP) un “Sociālā rehabilitācija II” (2 KP) Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā. Vairāk informācijas pieejams šeit.
Latgales reģionā līdzvērtīgas kompetences iespējams apgūt Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledžā, īsā cikla augstākās izglītības programmā “Sociālā rehabilitācija”, izvēloties sociālās rehabilitācijas studiju kursus 4 KP apjomā. Vairāk informācijas pieejams šeit.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” var vērsties izglītības iestādē, kura īsteno īsā cikla sociālās rehabilitācijas studiju programmu, ar iesniegumu par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu. To veic ar izglītības iestādes (koledžas) rīkojumu noteikta komisija. Atzīšanas procesa izmaksas pretendentam parasti nepārsniedz 50 eiro.
Līdztekus sociālā darba profesionālajām un vispārējām kompetencēm sociālā rehabilitētāja profesijai nepieciešamo profesionālo kompetenču apguve tiek nodrošināta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Sociālais darbs un sociālā rehabilitācija” (piemēram, studiju kurss “Sociālā rehabilitācija cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” (2 KP), “Psihosociālā rehabilitācija” (2 KP), “Prakse. Sociālās rehabilitācijas servisa organizācija. Grupu supervīzija” (4 KP)).
Līdzvērtīgi sociālā rehabilitētāja profesijai nepieciešamo profesionālo kompetenču apguve tiek nodrošināta Liepājas Universitātes pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Sociālais darbs” (5. moduļa “Veselība un dzīves kvalitāte” studiju kursi vismaz 4 KP, no kuriem nozīmīgs un atbilstošs ir studiju kurss “Sociālā rehabilitācija” (2 KP), kā arī citi moduļa tematikas studiju kursi).
Šim mērķim atbilstošs ir Rīgas Stradiņa universitātes pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Sociālais darbs” studiju kurss “Funkcionālo spēju ierobežojumu novērtēšana un klasifikācija” (2 KP) un “Psihosociālās rehabilitācijas formas un metodes ar dažādām mērķa grupām” (2 KP), kā arī studiju kurss “Cilvēka funkcionēšanas biomedicīniskie aspekti” (2 KP).
Līdzīgi kā sociālajā rehabilitācijā arī tiem profesionāļiem, kuri vēlas uzsākt darbu sociālajā aprūpē, nepieciešamās kompetences ir iespējams iegūt sociālās aprūpes tematiskajos studiju kursos klausītāja statusā profesionālajās augstākās izglītības iestādēs (koledžās), kuras nodrošina īsā cikla augstākās izglītības apguvi attiecīgajā profesijā. Piemēram, Daugavpils medicīnas koledžā, īsā cikla augstākās izglītības programmā “Sociālā aprūpe”, izvēloties sociālās aprūpes studiju kursus 4 KP apjomā. Vairāk informācijas pieejams šeit.
Līdzvērtīga nepieciešamo kompetenču apguve tiek nodrošināta īsā cikla augstākās izglītības programmā “Sociālā aprūpe” Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā (apgūti studiju kursi “Sociālā aprūpe I” (2 KP) un “Sociālā aprūpe II” (2 KP)). Vairāk informācijas pieejams šeit.
Profesionāļi, kuri vēlas uzsākt darbu sociālā aprūpētāja amatā, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 505 var vērsties izglītības iestādē, kura īsteno īsā cikla sociālās aprūpes studiju programmu, ar iesniegumu par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu.
Zināšanas par fizioloģiju un veselības aprūpes jautājumiem, kas nepieciešamas sociālā aprūpētāja darbā, iespējams apgūt Liepājas Universitātes pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Sociālais darbs” un Rīgas Stradiņa universitātes pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Sociālais darbs” studiju kursos.
1 Skat. LM veikto pētījumu: https://www.lm.gov.lv/lv/petijums-Par-atvijas-augstskolu; ievadziņojums: https://www.lm.gov.lv/lv/media/14127/download?attachment.
