Diemžēl jautājums nesatur informāciju, kā ir noregulēta uzturlīdzekļu maksāšanas kārtība – kāda veidā vienošanās par uzturlīdzekļiem noslēgta starp bērna vecākiem (privātā dokumenta veidā vai notariālā akta veidā).

Ja vienošanās ir noslēgta privātā dokumenta veidā (puses parakstīja vienošanos par uzturlīdzekļiem kā privātu dokumentu, nevēršoties pie notāra, vai arī to ir sagatavojis notārs, bet tas nav notariālais akts), tad, lai piedzītu uzturlīdzekļu parādu, ir jāvēršas tiesā ar attiecīgu prasības pieteikumu.

Ja vienošanās ir noslēgta kā notariālais akts, kas nododams piespiedu izpildei, tad jādodas pie attiecīgā notāra un jāsaņem izpildu akts, pēc ka jāvēršas pie tiesu izpildītāja un jāuzsāk piespiedu uzturlīdzekļu parāda piedziņa. Kārtība, kā to izdarīt, nesen ir publicēta portālā šeit.

Kredītu un aizdevumu esamība neatbrīvo pusi no pienākuma uzturēt savu nepilngadīgo bērnu, veicot uzturlīdzekļu samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Atbilstoši minētā likuma 10. panta pirmajai daļai bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Par saskarsmi ar bērnu pa telefonu – saskaņā ar Civillikuma 181. panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Tas nozīmē, ka bērns ir tiesīgs komunicēt ar vecāku, bet šī komunikācija nevar būt bērnam uzspiesta vai notikt pret viņa gribu.

Tā kā vienā jautājumā iekļauti vairāki jautājumi – gan par uzturlīdzekļu parāda piedziņu, gan par saskarsmi ar bērnu u. c. –, iesaku Jums ar visiem savā rīcībā esošajiem dokumentiem vērsties pēc individuālās konsultācijas pie advokāta vai jurista, kas strādā ģimenes tiesību jomā.