Aprakstītā situācija neatbilst pašpārvadājuma definīcijai, jo saskaņā ar Autopārvadājumu likumu pašpārvadājumi ir tādi pārvadājumi, kuri bez maksas tiek veikti ar zemnieku saimniecības īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats pašpārvadājuma veicējs vai viņa darbinieks, lai pašpārvadājuma veicēja vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, pārdevis, iznomājis, izīrējis, ieguvis, izgatavojis, pārstrādājis vai remontējis.

Pašpārvadājumi ir tikai pašpārvadājuma veicēja, piemēram, zemnieku saimniecības, papilddarbība.

Pirmkārt, ir jānoslēdz nomas līgums par šī transportlīdzekļa izmantošanu zemnieku saimniecības vajadzībām. Otrkārt, autovadītājam ir jābūt darba attiecībās ar šo zemnieku saimniecību. Tāpat, ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz sešas tonnas, ir jābūt pašpārvadājuma sertifikātam, ko Autotransporta direkcijā var noformēt elektroniski.

Saskaņā ar Autopārvadājumu likumu kravas pārvadājumus, arī pašpārvadājumus, ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas, atļauts veikt autovadītājiem, kuriem ir šo pārvadājumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas (95. kods). Iegūtās profesionālās zināšanas apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu vadītāja apliecībā.

Lai nodrošinātu pareizu autovadītāja darba un atpūtas laika posmu uzskaiti, saskaņā ar regulu (EK) Nr. 561/2006 autovadītājs 100 km rādiusā no zemnieku saimniecības bāzes vietas var pārvadāt preces, kas saistītas ar zemnieku saimniecības komercdarbību, neizmantojot tahogrāfu sava darba un atpūtas laika uzskaitei, bet pildot Ceļu satiksmes noteikumu 2. pielikumu.

Ja pārvadājums ir tālāk par 100 km rādiusā no bāzes vietas, tad autovadītājam ir jāizmanto tahogrāfs.