Neatkarīgi no bērnu skaita, spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai vecākam ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Tas nozīmē, ka arī invaliditāte neatbrīvo tēvu no pienākuma maksāt uzturlīdzekļus un tie jānodrošina vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.

Likums pret vecāku pienākumu gādāt par saviem bērniem ir ļoti stingrs un pēc būtības paredz, ka šādā gadījumā, ja personai ir jāuztur vairāki bērni, viņas pienākums ir darīt visu iespējamo, lai savu finansiālo situāciju uzlabotu, tādējādi nodrošinot katra sava bērna pamatvajadzības, kas ir prioritāras neatkarīgi no dažādām dzīves grūtībām.

Jautājumā nav norādīts, kādā formā noslēgta vienošanās.

Piemēram, ja uzturlīdzekļi tiek maksāti brīvprātīgi (vienošanās ir mutiska vai noslēgta privāti), viena no iespējām būtu pārskatīt līdzšinējo vienošanos, izrunāt situāciju un vienoties ar otru vecāku, ka daļa uzturlīdzekļu tiek maksāta “graudā”, piegādājot pārtiku (tas ir teorētisks risinājums, ja ir, piemēram, lauku saimniecība), vai pusi laika bērns pavada pie tēva, vai tamlīdzīgi. Tad jāslēdz jauna vienošanās, ar ko iepriekšējā zaudē spēku.

Šāda iespēja plašāk izklāstīta e-konsultācijā “Vai var vienoties, ka uzturlīdzekļus nodrošina arī graudā”. Atbilstoši Civillikuma 177. panta ceturtajai daļai bērna uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem, veselības aprūpi, izglītību, garīgajai un fiziskajai attīstībai nepieciešamajām aktivitātēm utt.

Vienošanās nosacījumus var mainīt arī tad, ja tā noslēgta pie zvērināta notāra kā notariāls akts, taču tādā gadījumā ir jādodas vēlreiz pie notāra. Tomēr jārēķinās, ka otrs vecāks var šādiem risinājumiem nepiekrist un atkarībā no tā, kādā formā noslēgta vienošanās, uzsākt aizstāvēt savas tiesības saņemt uzturlīdzekļu bērnu uzturam (plašāk šeit: “Parāda piedziņa, ja netiek pildīta vienošanās par uzturlīdzekļiem”).

Ja vienošanās nav noslēgta kā notariāls akts, kas izpildāms tiesas sprieduma izpildes kārtībā, pastāv iespēja, ka uzturlīdzekļus izmaksā valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Bērna mātei tādā gadījumā ir jāvēršas fonda administrācijā ar iesniegumu. Ja uzturlīdzekļus minimālajā apmērā izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, vecākam, kura vietā uzturlīdzekļus maksā valsts, ir iespēja slēgt  vienošanos ar fonda administrāciju par izmaksāto summu atdošanas kārtību. Proti, ja fonda administrācija konstatē, ka vecāks tiešām nespēj maksāt vairāk, ir pieļaujams, ka parādnieks mēnesī maksā mazāku summu. Parāda kopējais apmērs gan no tā nemainās, bet pagarinās saistību termiņš. Pagaidām gan šāda iespēja nav paredzēta, ja uzturlīdzekļi tiek piedzīti ar tiesas spriedumu, tāpēc no tiesu darbiem vajadzētu izvairīties.