Ūdens skaitītāju maiņas vai verifikācijas laikā tiek sastādīts akts, ar kuru tiek fiksēti ūdens skaitītāju rādījumi. Šie dati tiek salīdzināti grāmatvedībā ar iepriekš uzskaitītajiem ūdens patēriņiem rēķinos. Ja tiek konstatēts, ka rēķinos ir iekļauts mazāks ūdens patēriņš, nekā uzrāda skaitītājs, tad starpība tiek iekļauta nākamajos rēķinos. Kārtību, kā tiek aprēķināts ūdens patēriņš, ja nav laikus nomainīti vai verificēti ūdens skaitītāji, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Proti, ja ir situācija, kad nav uzstādīts, nomainīts vai atkārtoti verificēts ūdens patēriņa skaitītājs un saskaņā ar šo noteikumu 14.³ vai 30.² punktu nav noteikta cita kārtība ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai, nomaiņai vai atkārtotai verificēšanai, tad jārīkojas šādi:

19.² Piemērojot šo noteikumu 19.¹ punktā noteikto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, maksimālo piegādāto ūdens daudzumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

Vkop.norma = Npers. × Vpers.norma, kur:

Vkop.norma – maksimālais piegādātais ūdens daudzums vienam atsevišķajam īpašumam mēnesī (m³/mēnesī);

Npers. – deklarēto personu vai dzīvokļu īpašnieku noteiktais faktiski dzīvojošo personu skaits atsevišķajā īpašumā. Pārvaldnieks ņem vērā sniegtās ziņas par faktiski dzīvojošo personu skaitu, ja tas ir lielāks par deklarēto personu skaitu. Ja faktiski dzīvojošo personu skaits nav zināms un nav nevienas deklarētās personas, aprēķinu veic kā par vienu personu (skaits);

Vpers.norma – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam mēnesī (personai m³/mēnesī), kas noteikta vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem.

Tātad, ja pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 19.² punkta aprēķinātais ūdens daudzums ir mazāks, nekā skaitītāju maiņas laikā uzrāda skaitītājs, tad starpība ir jāpiemaksā.