Saskaņā ar Konvencijas par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību (turpmāk – konvencija) 1. panta 1. punktu šī konvencija attiecas uz to pieaugušo aizsardzību starptautiskās situācijās, kuri kāda savu ķermeņa funkciju traucējuma vai nepietiekamības dēļ nespēj aizsargāt savas intereses. Saskaņā ar šā panta 2. punktu tās mērķi ir šādi: a) noteikt valsti, kuras iestāžu jurisdikcijā ir veikt pasākumus pieaugušās personas vai tās īpašuma aizsardzībai; b) noteikt, kuras valsts tiesību akti minētajām iestādēm jāpiemēro, īstenojot savu jurisdikciju; c) noteikt, kuras valsts tiesību akti jāpiemēro pieaugušā pārstāvībai; d) nodrošināt šādu aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi visās līgumslēdzējās valstīs; e) uzsākt sadarbību starp līgumslēdzēju valstu iestādēm, kas var būt vajadzīga, lai īstenotu šīs konvencijas mērķus.

Jautājums nesatur informāciju par aizgādnībā esošās personas vecumu. Saskaņā ar konvencijas 2. panta 1. punktu “pieaugušais” ir tāda persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Un saskaņā ar šā panta 2. punktu konvencija attiecas arī uz pieaugušo, kas iepriekš minēto pasākumu pieņemšanas brīdī vēl nebija sasniedzis 18 gadu vecumu.

Saskaņā ar konvencijas 3. pantu šīs konvencijas 1. pantā minētie pasākumi jo īpaši var attiekties uz: a) rīcībnespējas noteikšanu un aizsardzības režīma ieviešanu; b) pieaugušā nodošanu tiesu vai administratīvas iestādes aizsardzībā; c) aizgādnību un līdzīgiem tiesiskiem režīmiem; d) tādas personas vai struktūras iecelšanu un funkcijām, kura ir atbildīga par pieaugušā personu vai mantu, pārstāv pieaugušo vai palīdz viņam; e) pieaugušā ievietošanu kādā iestādē vai citā vietā, kur var nodrošināt aizsardzību; f) pieaugušā mantas pārvaldību, saglabāšanu vai atsavināšanu; g) atļaujas došanu konkrētas rīcības veikšanai, lai aizsargātu pieaugušo vai tā mantu.

Saskaņā ar konvencijas 22. panta 1. punktu kādas līgumslēdzējas valsts veiktos pasākumus atbilstoši tiesību aktiem atzīst visās pārējās līgumslēdzējās valstīs. Konvencijas 25. panta 1. punkts noteic: ja līgumslēdzējā valstī veiktus un šajā valstī izpildāmus pasākumus jāizpilda kādā citā līgumslēdzējā valstī, pēc ieinteresētās personas lūguma šādus pasākumus attiecīgajā citā valstī pasludina par izpildāmiem vai reģistrētiem šādā nolūkā, ievērojot procedūru, kas paredzēta pēdējās minētās valsts tiesību aktos.

Saskaņā ar konvencijas 38. panta 1. punktu tās līgumslēdzējas valsts iestādes, kurā veikts kāds aizsardzības pasākums vai apstiprinātas pārstāvības pilnvaras, var personai, kurai uzticēta pieaugušā vai tā mantas aizsardzība, pēc pieprasījuma izsniegt apliecību, kurā norādīts statuss, kādā šai personai ir tiesības rīkoties, un tai piešķirtās pilnvaras.

Ja lēmumu vai spriedumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu ir pieņēmusi tiesa Austrijā, tad aizgādnim ir tiesības iesniegt pieprasījumu šai iestādei, lai saņemtu attiecīgu apliecību, kurā norādīts statuss, kādā šai personai ir tiesības rīkoties, un tai piešķirtās pilnvaras.

Konvencijas 28. panta 1. punkts noteic, ka līgumslēdzēja valsts norīko centrālo iestādi, kas pilda pienākumus, kurus minētajām iestādēm uzliek šī konvencija.

Latvijā centrālā iestāde ir Tieslietu ministrija (saskaņā ar likuma “Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību” 2. pantu). Saskaņā ar konvencijas 29. panta 1. punktu, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķus, centrālās iestādes sadarbojas un veicina sadarbību starp savu valstu kompetentajām iestādēm. Un saskaņā ar šā panta 2. punktu saistībā ar konvencijas piemērošanu tās veic atbilstīgus pasākumus, lai sniegtu informāciju par savu valstu tiesību aktiem un pieejamajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar pieaugušo aizsardzību.

Ja Jums nepieciešama papildu informācija par konvenciju un konkrētu gadījumu, Jūs varat vērsties Tieslietu ministrijā.