Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktu pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas: gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).

Saskaņā ar Civillikuma 1201. panta otro daļu, ja kritušie un vētras lauztie koki pieder īpašniekam, tad viņam tie laikā jānovāc, lai tie nekavētu lietošanu. Tātad īpašnieks ir atbildīgs par kritušo koku novākšanu un tās seku likvidēšanu.

Jautājums nesatur informāciju, kurā pašvaldībā atrodas konkrētā kapavieta, tāpēc sniegsim vispārīgu atbildi.

Līgums par kapavietas uzturēšanu var nesaturēt informāciju par vētras nodarīto zaudējumu atlīdzību. Iepazīstoties, piemēram, ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 145 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi”, var konstatēt, ka līgums par kapavietas uzturēšanu ir šo noteikumu 2. pielikums un tam ir izstrādāta standarta forma, kurā nav paskaidrota vētras postījumu nodarīto zaudējumu atlīdzības kārtība.

Saskaņā ar jau iepriekš (kā piemēru) minēto Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 145 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” 46. punkta 46.1. apakšpunktu kapavietas uzturētājam ir pienākums: noslēgt ar kapsētas pārzini līgumu par kapavietas uzturēšanu (2. pielikums), norādot personu, kura būs kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja.

Kapavietas uzturētājs ir fiziska persona vai sociālās aprūpes institūcija, kurai ierādīta kapavieta un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos. Pamatojoties uz mirušo uzskaites pamatdokumentos ietvertajām ziņām, kapsētas pārzinis noslēdz ar kapavietas uzturētāju kapavietas uzturēšanas līgumu, nosakot kapavietas uzturētāja tiesības un pienākumus. Kapavietas uzturētājs jaunajā kapavietā tiek noteikts, formējot apbedīšanas pasūtījumu un veicot ierakstu kapu grāmatā. Ja kapavietai uzturētājs kapu grāmatā nav norādīts, par kapavietas uzturētāju tiek reģistrēts apbedītā radinieks pieteikšanas kārtībā.

Kapavietu kopšanas, pieminekļu uzstādīšanas un kapavietas labiekārtošanas pakalpojumus kapavietu uzturētāji var veikt paši vai slēgt vienošanos ar individuāliem komersantiem, kuri saņēmuši licenci no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes (ja kapavieta atrodas Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā). Pirms kapavietas aprīkojuma (pieminekļa, kapavietu apmaļu u. c.) uzstādīšanas kapavietas uzturētājam ir pienākums saskaņot šos darbus ar attiecīgās kapsētas pārzini.

Saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 145 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” 46. punkta 46.7. apakšpunktu kapavietas uzturētājam ir pienākums: saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai.

Jūs varat informēt konkrētu kapsētas pārzini (amatpersonu, kura pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus) par to, ka blakus konkrētajai kapavietai atrodas sausi vai bīstami koki. Par kapu apdrošināšanas polisi un tās iegādes iespējām un nosacījumiem jāinteresējas, sazinoties ar apdrošināšanas sabiedrībām. Uz jautājumu, vai pašvaldībai Jūsu konkrētajā gadījumā ir jāatlīdzina zaudējumi, var atbildēt tikai tad, kad izvērtēti visi konkrētā gadījuma apstākļi. Iesakām Jums ar savā rīcībā esošajiem dokumentiem vērsties pēc konsultācijas pie jurista vai advokāta.

Tāpat iesakām iepazīties ar iepriekšējām publikācijām, kurās sniegtas atbildes uz līdzīgiem jautājumiem, piemēram, šo.