Nepieciešams precizēt, vai mantojums atstāts ar testamentu vai likumiskās mantošanas ceļā.

Saskaņā ar Civillikuma 391. pantu pēc likuma aicināti mantot 1) laulātais; 2) radinieki; 3) adoptētie. Tātad, ja pirmā ir nomirusi sieva, tad uz viņas mantojumu var pieteikties viņas vīrs un viņas bērni. Ja, piemēram, mantojamais īpašums ir bijis uz vīra vārda, tad sievas bērni, mantojot no savas mātes, to mantot nevar, jo tas sievai nepiederēja.

Saskaņā ar Civillikuma 423. pantu neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni), bet, ja to nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, vecvecāki). Neatraidāmie mantinieki savu neatņemamo mantojuma daļu var izprasīt tikai tad, ja kāds cits manto pēc testamenta un ja mantojuma atstājējs saviem neatraidāmajiem mantiniekiem nav atstājis viņu neatņemamās daļas.

Radniecību var pierādīt ar šādiem dokumentiem: jūsu dzimšanas apliecību (ja esat mirušā bērns, mazbērns). Ja dzimtais uzvārds ir mainīts, būs nepieciešama laulības apliecība vai uzvārda maiņas apliecība (mazbērniem arī vecāku laulības apliecība). Ja uzvārds mainīts vairākkārt, būs nepieciešami visi dzimtsarakstu dokumenti, lai pierādītu, ka persona, kas piesakās uz mantojumu, ir tā pati, kas norādīta tās dzimšanas apliecībā. Ja kāds no civilstāvokļa akta reģistrācijas ierakstiem nav saglabājies, juridisko radniecības faktu konstatē tiesā.

Ieteicams vērties pēc konsultācijas pie notāra.