Lai precīzi sniegtu situācijas juridisko novērtējumu, būtu nepieciešama papildu informācija par īpašuma formu (dzīvokļa īpašums vai domājamās daļas, domājamās daļas ar noteiktu lietošanas kārtību). Tomēr, atbildot vispārīgi, pienākuma segt iepriekšējā īpašnieka parādus jaunajam īpašniekam nav, ja vien īpašums nav bijis apgrūtināts ar reālnastu (Civillikuma 1260. pants: “Reālnasta ir uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.”), kad saskaņā ar Civillikuma 1261. panta noteikumiem pienākums nest uz nekustamu īpašumu gulošu reālnastu jau ar pašu iegūšanu pāriet uz katru šā nekustamā īpašuma ieguvēju. Tā ka Jums segt parādu nav vajadzīgs noteikti uzņemties.

Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 1. daļā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tai skaitā: segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Savukārt šī paša likuma 9. panta 2. daļas noteikumi paredz, ka pienākums norēķināties par šā panta pirmās daļas iepriekš norādītajiem maksājumiem izsolē iegūta dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.