Saskaņā ar Civillikuma 89. panta otro daļu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka kopīgā manta pieder abiem līdzīgās daļās. Laulāto kopīgās mantas institūts nav identisks kopīpašuma, kas sadalīts domājamās daļās, institūtam.

Civillikuma 91. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti laulātā atsevišķās mantas veidi. Piemēram, tā ir gan manta, ko laulātie līgumā ir noteikuši par atsevišķu mantu, gan arī manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā. Līgums šīs normas izpratnē ir vienošanās, kurā laulātie nolīgst, ka kāda laulības laikā jau iegūta vai nākotnē iegūstama manta ietilpst (ietilps) laulātā atsevišķajā mantā, savukārt ar mantu, kas iegūta bez atlīdzības, ir saprotams arī dāvinājums.

Līdz ar to, ja otra laulātā daļa laulāto kopīgajā mantā Jums tiks dāvināta, tā kļūs par Jūsu atsevišķo mantu. Rīcībai ar atsevišķo mantu nav nepieciešama otra laulātā piekrišana.

Jāņem vērā, ka atbilstoši Civillikuma 91. panta otrās daļas otrajam teikumam apstāklis, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķā manta, ierakstāms zemesgrāmatā.