E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19326
Lasīšanai: 4 minūtes
4
4

Nosakot līdzmaksājumu par sociālo pakalpojumu, tiek vērtēta apgādnieku materiālā situācija

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
09. februārī, 2020
Līga

Vīramātei ir 86 gadi, un viņai nepieciešama aprūpe, tātad pansionāts. Ir trīs bērni. Meita strādā, jaunākais dēls ir alkohola varā un iztiek no mātes pensijas (nestrādā), vecākais dēls pensijā. Kā šādā gadījumā sadalīs maksu, kas mātei nepieciešama klāt pie pensijas, lai varētu uzturēties pansionātā?

A
atbild:
25. februārī, 2020
Lidija Dārziņa
LV portāls

Pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, un katra pašvaldība kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. pantā noteikts, ka sociālo pakalpojumu saņēmēja vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Apgādnieks šī likuma izpratnē ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.

Likums arī noteic, ka personas apgādnieki, kuriem ir pienākums maksāt par pakalpojumu, ne retāk kā reizi gadā institūcijai, kura pieņem lēmumu par personas apgādniekiem veicamajiem maksājumiem, iesniedz informāciju par saviem ienākumiem atbilstoši šā likuma 5. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajam.

Pašvaldības sociālais dienests ievēro Ministra kabineta (MK) noteikumos Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” noteiktās prasības, kas paredz arī iespēju, izvērtējot apgādnieka finansiālo stāvokli, atbrīvot apgādnieku no pakalpojuma samaksas. Piemēram, MK noteikumu 5. punkts paredz, ka, veicot samaksu par pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1; par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5. Atlikušo summu sedz pašvaldība. Tātad apgādnieka ģimenes budžetā pēc samaksas par viņa apgādājamam sniegto sociālās aprūpes pakalpojumu ik mēnesi jāpaliek summai minimālās algas apmērā, bet viņa ģimenes locekļiem – summai, kas pielīdzināma pusei no minimālās algas. Tikai tad, ja arī apgādnieks vai apgādnieki ir atzīti par trūcīgām personām, pakalpojums tiek apmaksāts no pašvaldības budžeta.

Konkrētā pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām varētu būt noteikusi citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus pašvaldības saistošajos noteikumos (MK noteikumu Nr. 275 6. punkts).

Atbilstoši minētajai kārtībai un konkrētās pašvaldības regulējumam pašvaldības sociālais dienests pēc apgādnieka lūguma var izvērtēt viņa spēju apmaksāt pansionātu vecākam un attiecīgi lūgumu atbrīvot no šī pienākuma.

Tātad sociālais dienests, izvērtējot visu informāciju par visiem apgādniekiem, lems, kā bērni (apgādnieki) piedalās mātei sniegtā pakalpojuma (pansionāta) finansēšanā.

Nedz sociālo pakalpojumu likumā, nedz MK noteikumos nav citu detalizētu formulu vai konstrukciju, kas noteiktu līdzmaksājumu saistībā ar bērnu skaitu.

Civillikuma 188. pants noteic vispārēju bērnu pienākumu apgādāt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus, turklāt šis pienākums gulstas līdzīgās daļās uz visiem bērniem. Ja bērnu mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt apgādāšanas pienākumu samērā ar katra bērna mantas stāvokli.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 71 jautājumu. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas