Fizisko personu datu apstrādi Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un Latvijas Republikas nacionālie tiesību akti. Datu apstrādes pamatprincipi ir noteikti regulas 5. pantā, savukārt apstrādes tiesiskie pamati – 6. pantā.

Ņemot vērā uzdoto jautājumu, videofiksācija notiek sacensību laikā. Sākumā jāvērtē, vai minētās sacensības ir publisks vai slēgts pasākums. Katrā ziņā pirms videofiksācijas veikšanas ir jāpārliecinās par šādu darbību tiesiskumu, t. i., vai sacensību organizētājs nav noteicis noteiktus ierobežojumus šādai datu apstrādei (piemēram, uzstādītas zīmes par foto un video fiksācijas aizliegumu).

Ņemot vērā, ka sacensībās piedalās nepilngadīgas personas, sacensību organizatoram ir jāparedz foto un video fiksācijas tiesiskie priekšnosacījumi (kas, kad un kādos apstākļos drīkst veikt datu apstrādi sacensību laikā, kādam nolūkam un kur šie dati tiks izmantoti). Tādējādi sacensību organizatoram šāda veida datu apstrāde (foto un video fiksācija) būtu jāparedz sacensību organizēšanas un piedalīšanās noteikumos (attiecībā uz dalībniekiem), kā arī noteikumi un ierobežojumi jāpublisko pirms ieejas sacensību norises vietā.

Ja šādas aizliegums nav noteikts, tad nākamais, kas jāvērtē personai, kura veic datu apstādi, ir datu apstrādes mērķis, t. i., kādām vajadzībām šāda videofiksācija tiek veikta. Ja datu apstrāde ir veikta personīgajām mājsaimniecības vajadzībām (publiska pasākuma ietvaros), šāda datu apstrāde nav aizliegta: to regula neregulē.

Savukārt, ja datu apstrāde (videofiksācija) tiek veikta citam mērķim (piemēram, pēcspēles kļūdu analīzei u. tml.), tad šāda apstrāde (atļauja datu apstrādei) būtu jāsaņem no nepilngadīgo personu vecākiem vai sacensību organizatoriem (atkarībā no sacensību organizēšanas noteikumos paredzētā).

Personu (treneri) var saukt pie atbildības saskaņā ar regulas nosacījumiem par nelikumīgi veiktu datu apstrādi (regulas 83. pants).