E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18871
Lasīšanai: 5 minūtes

Lai sniegtu sociālo palīdzību, var apsekot dzīvesvietu

J
jautā:
18. decembrī, 2019
Zane

Mans bērns nomira ar pēkšņo zīdaiņu nāvi. Ekspertīzē arī tika ierakstīts: pēkšņā zīdaiņu nāve bez vardarbības pazīmēm. Policija izbeidza lietu, nebija iemesls to turpināt, jo mēs savam bērnam neizdarījām neko tādu, kas viņu apdraudētu. Bija piesaistīts arī sociālais dienests un bāriņtiesa. Viņi apsekoja mūsu mājas, viss bija kartībā, jo jāsniedz tomēr informācija policijai, ka pie mums ir labi apstākļi. Un sociālais dienests visu laiku saka: ja vajag palīdzību, lai prasot. Šodien biju aizgājusi prasīt sociālajam dienestam palīdzību nokārtot trūcīgo lapu, bet man rupji pateica: “Laikam man un bāriņtiesai tomēr jānāk jūs apsekot.” Es prasīju, kādā nolūkā un ko mēs tādu esam izdarījuši. Viņa sāka melot, ka to prasot policija, bet policija jau izbeidza to lietu un arī ekspertīze uzrādīja, ka tas bija pēkšņās nāves sindroms un tā nebija mūsu vaina. Vai sociālā dienesta darbinieks drīkst tā draudēt tādēļ, ka prasām palīdzību? Viņi arī konstatēja, ka mums mājās ir labi apstākļi, neko pretlikumīgu nedarām un bērniem arī pāri nedarām. Kāds ir iemesls draudiem par to, ka bāriņtiesa pat braukšot mūs apsekot, ja iepriekš neatrada neko tādu, kas apdraudētu bērnus? Vai tas tiešām ir tādēļ, ka paprasīju palīdzību, ko viņi visu laiku piedāvāja? Kā no šīs situācijas izkļūt, jo tomēr ir nepatīkami, kad kāds no tādas iestādes nāk un nevar saprast, kāpēc.

A
atbild:
02. janvārī, 2020
Lidija Dārziņa
LV portāls

Bēdīgi, ja šādā situācijā speciālisti nespēj profesionāli veikt savus pienākumus. Ja ir bijis, kā Jūs rakstāt, runa jau nav tikai par likumos noteikto (ar likumiem viss ir kārtībā), bet par saziņu, sarunāšanos ar iedzīvotājiem.

Likumā un Ministru kabineta noteikumos ir paredzētas sociālā dienesta tiesības apsekot ģimeni mājās, lemjot par sociālo palīdzību, arī trūcīgā statusa piešķiršanu. Bet tas ir domāts, lai objektīvāk novērtētu situāciju, nevis liktu cilvēkiem trūkties un no iespējamās palīdzības atteikties.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir raksturots sociālais darbs. Tā ir profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 43. panta 5. daļa paredz sociālajiem darbiniekiem ievērot Ētikas kodeksu, kuru apstiprina Latvijas Profesionālo un sociālo aprūpes darbinieku asociācija.

Ja sociālā palīdzība ir nepieciešama, būs vien jādodas uz sociālo dienestu. Varbūt varat aprunāties ar tā vadītāju. Protams, arī pašam cilvēkam, kuram nepieciešama palīdzība, situācija jāizklāsta mierīgi un objektīvi.

Likuma 6. pantā ir noteiktas klienta tiesības:

1) bez maksas iegūt no sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzēja informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

2) bez maksas saņemt no sociālā darba speciālista konsultāciju par sociālo problēmu risināšanu;

3) pieprasīt un saņemt šajā likumā minētos sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

4) saņemt pamatotu rakstveida atteikumu gadījumā, kad pieņemts lēmums sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību klientam nesniegt;

5) līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā;

6) likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu;

7) vērsties ar iesniegumu par sniegto sociālo pakalpojumu neapmierinošo kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.

Likuma 7. pantā ir noteikti klienta pienākumi:

1) aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, arī piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai;

2) sniegt ziņas par sevi, sadarboties ar sociālo dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā un pildīt sociālā dienesta ieteikumus šīs situācijas uzlabošanai;

3) aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;

4) izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);

5) saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

6) atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu vai dzīvesvietas apsekošana ir nepieciešama, veicot sociālo darbu ar klientu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU