Vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas (pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas). Minētais pienākums sākotnēji izriet no Civillikuma 179. panta 5. daļas, tas ir nostiprināts arī Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 3. panta 1. daļā, taču šis pienākums nav absolūts, t. i., pilngadīgai personai (līdz 21 gada vecuma sasniegšanai) ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja tā:

• turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā (likuma panta 1. daļa);
• tā gūst ienākumus, kas nav lielāki par Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu (likuma panta 3. daļas 3¹).

Lai pilngadīgai personai būtu tiesības uz uzturlīdzekļu saņemšanu, ir jābūt abiem šiem priekšnosacījumiem.

Šajā situācijā Jums – kā jau pilngadīgā bērna vecākam – ir tiesības pieprasīt, lai Jūsu bērns uzrāda apliecinājumu (izziņu) no izglītības iestādes (kurā tas mācās), kā arī izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras attiecībā uz nodokļiem, kas samaksāti par attiecīgo pilngadīgo personu (t. i., vai pastāv nodarbinātības fakts un gūto ienākumu apmērs). Jūsu bērnam ir pienākums pierādīt, ka viņa prasījumi attiecībā uz uzturlīdzekļiem ir pamatoti.

Uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Ja pilngadīgā persona atsakās vai nevēlas sniegt Jums minētos pierādījumus par viņas tiesībām saņemt uzturlīdzekļus, viņai (bērnam, kurš sasniedzis pilngadību) ir tiesības vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā ar pieprasījumu par uzturlīdzekļu izmaksu no valsts budžeta. Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonds, ierosinot lietu, pārbauda, vai attiecīgā persona iegūst izglītību (turpina mācīties) un negūst ienākumus, kas ir lielāki par Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu.

Šādā gadījumā Jūs varat slēgt vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu par uzturlīdzekļu atmaksu.