Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.

Pastāv trīs dāvinājuma veidi: parasts dāvinājums, par kuru nekas netiek prasīts pretī, dāvinājums ar uzlikumu, kas, saņemot dāvinājumu, paredz atsevišķus nosacījumus vai līgumā ietvertu pretpienākumu, un dāvinājums atlīdzības nozīmē, ko piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem. Tas, kurš dāvinājuma veids ir piemērotākais, atkarīgs no situācijas.

Lai kādu dāvinājuma līguma veidu izvēlētos, ir jāatceras: brīdī, kad tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.

Nekustamā īpašuma atgūšana visdrīzāk ir iespējama tikai tad, ja pastāv sevišķi dāvinājuma atsaukšanas nosacījumi (skatīt Civillikuma 1919. pantu). Tāpat iespējams, ka dzīvoklis ir dāvinājums ar uzlikumu. Tomēr viss ir atkarīgs vienīgi no tā, par ko, nostiprinot dzīvokļa īpašuma tiesības uz māsas vārda, ir savā starpā vienojušies dāvinātājs un apdāvinātais.

Dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.

Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt. Tiesību atsaukt dāvinājumu var izlietot tikai pats dāvinātājs.

Savukārt, kas attiecas uz dāvinājuma līguma apstrīdēšanu pēc dāvinātāja nāves, Civillikuma 1922. pants noteic, ka gadījumos, kad dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.

Tas nozīmē, ka brālis dāvinājumu apstrīdēt nevarēs, bet varēs prasīt izmaksāt viņa neatņemamo daļu, kas ir puse no tā, ko viņam būtu tiesības mantot, ja dāvinājuma nebūtu bijis. Konkrētajā gadījumā tā ir ¼ daļa īpašuma vērtības dāvināšanas laikā.