Labdien! Mana problēma: dzīvojam privātmājā, un mūsu kaimiņš ir, tautas vārdā sakot, “vācējs”. Viņam visa teritorija un māja ir piebāzta ar visu iespējamo un neiespējamo. Ārpus sētas zālājā jau ieaudzis vieglās automašīnas karkass. Viss ir piebāzts pusotra divu metru augstumā un aizaudzis ar kokiem, vīteņaugiem, kas lien mūsu teritorijā un spiežas virsū mūsu sētai. Vēl viņš pie mūsu koka sētas liek sausus nozāģētus zarus – ar domu aizbarikādēties tā, lai vispār neko cauri nevar redzēt. Kā saprotat, šādam kaimiņam vispār nav nekāda vizuālā skata. Tātad viena problēma ir tā, ka viņš liek šos sausos zarus pie mūsu sētas, un vasarā es lūdzu Dievu, lai zari neaizdegas, jo tas noteikti apdraudētu mūsu māju. Otra problēma, kas mani ļoti satrauc, jo mums ir divi mazi bērni, – kaimiņš cauru vasaru izgāž savā teritorijā kaut ko tik smakojušu, ka metas slikta dūša. Kad viņš to dara, es uzreiz ņemu savu zīdaini no ratiem laukā un nesu mājās, aiztaisot visus logus un durvis, jo smaka ir neaprakstāmi riebīga un turas ilgstoši vismaz diennakti. Esam aizrādījuši, bet viņš mūs ignorē. Vienīgais, ko viņš ir izdomājis, – to izgāzto draņķi uzreiz aizdedzināt, kas nu jau dubulto problēmu, jo smaka paliek, turklāt viss pagalms ir vienos dūmos. Ar šo cilvēku esam runājuši, nelīdz. Vai ir kādi likumi, kas viņam uzliek pienākumu savu dzīvojamo teritoriju izveidot vizuāli skatāmāku? Vai varu sūdzēties pašvaldības policijā par neciešamo smaku un regulārajiem dūmiem mūsu teritorijas virzienā? Regulāri ir katra otrā, trešā diena. Jāpiebilst, ka tas viss notiek Rīgas pašvaldības teritorijā. Būšu ļoti pateicīga, ja sniegsiet kādu padomu.
Jūsu pamattiesības – dzīvot labvēlīgā vidē – aizsargā Latvijas Republikas Satversme, kuras 115. pants noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Sākotnēji vērtējamas katra īpašnieka tiesības izlietot savas īpašuma tiesības pēc saviem ieskatiem, no vienas puses, un Jūsu kā blakus esošā kaimiņa tiesības uz netraucētu un labvēlīgu dzīvi savā īpašumā, no otras puses. Tādējādi līdz brīdim, kamēr īpašnieks neveic kādu normatīvo aktu pārkāpumu, viņa rīcība nav sodāma. Savukārt, ja Jūsu kaimiņa darbības dēļ tiek aizskartas Jūsu tiesības, tad risinājums meklējams normatīvajos aktos un kompetento iestāžu tiesībās saukt attiecīgo tiesību normu pārkāpēju pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības (atkarībā no pārkāpuma būtības).
Lai risinātu jautājumu par piemājas teritorijā (kas nav attiecīgā īpašnieka privātīpašums) atstātajām mantām (automašīnas virsbūve u. c.), Jums jāvēršas pašvaldības policijā ar iesniegumu, kurā lūdzat nodrošināt koplietošanas teritorijas sakārtošanu. Šajā situācijā normatīvo aktu regulējums meklējams pašvaldības saistošajos noteikumos.
Līdzīgi jārisina jautājums par iespējamu ugunsdrošības normu pārkāpumu. Minēto jomu reglamentē attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi un Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, kuru 27. punkts noteic, ka teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 m platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām. Tādējādi, ja īpašnieks uztur savu nekustamo īpašumu (teritoriju) stāvoklī, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī veic nenoskaidrotu vielu dedzināšanu, kas izraisa kaitīgus dūmus, smaku u. c., tad par šādiem faktiem Jums ir tiesības ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī pašvaldības policijai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
