Latvijas Cilvēktiesību centrs skaidro: ja valsts tiesību sistēma neatzīst legāli partnerattiecības kā tiesību institūtu, tad tai nav pienākuma atzīt arī viendzimuma partnerattiecības: “No šāda viedokļa raugoties, šādiem partneriem papildu tiesības nerodas. Cita situācija būtu, ja Latvija atzītu partnerattiecības kā tādas, jo tādā gadījumā Latvijai būtu pienākums nodrošināt tās pašas garantijas arī viendzimuma pāriem.”

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) norāda, ka tiesības saņemt uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu Latvijas Republikā ir nodrošinātas Eiropas Savienības (ES) pilsonim, kurš ir izmantojis brīvu personu kustību un uzturējies citā ES dalībvalstī (šis nosacījums attiecināms arī uz Latvijas pilsoni) un kopā ar partneri atgriežas Latvijā.

Vienlaikus LV portāls norāda, ka atbilstoši Tieslietu ministrijas (TM) mājaslapā publicētajam pārskatam par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Vispārējās tiesas lietās no 2018. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. janvārim 2018. gada 5. jūnijā EST lietā pasludināja spriedumu, nosakot: kad ES pilsonis ir izmantojis savu pārvietošanās brīvību, saskaņā ar direktīvas 2004/38/EK 7. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem ieceļojot un uzturoties dalībvalstī, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, un tur ir izveidojis vai nostiprinājis ģimenes dzīvi ar tā paša dzimuma trešās valsts valstspiederīgo, ar kuru viņš ir saistīts ar uzņēmējā dalībvalstī likumīgi noslēgtu laulību, līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj to, ka tās dalībvalsts, kuras pilsonība ir ES pilsonim, kompetentās iestādes atsakās šim valstspiederīgajam piešķirt uzturēšanās tiesības šīs dalībvalsts teritorijā ar pamatojumu, ka šīs dalībvalsts tiesībās nav paredzēta laulība starp tā paša dzimuma personām.

Proti, LESD 21. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Jānorāda, ka divi galvenie ES tiesību avoti ir primārās tiesības un sekundārās tiesības. LESD ir viena no primārajām ES tiesībām (līgumiem).

EST minētajā spriedumā norāda, ka personu statuss, kas ietver ar laulību saistītus noteikumus, ir jautājums, kas ietilpst dalībvalstu kompetencē, un ES tiesības šo kompetenci neaizskar, proti, dalībvalstīm ir brīvība paredzēt vai neparedzēt viena dzimuma personu laulību. Tomēr dalībvalstīm, īstenojot šo kompetenci, ir jāievēro ES tiesības, it īpaši attiecībā uz pārvietošanās brīvību. EST ieskatā dalībvalsts atteikums – vienīgi atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanas trešās valsts valstspiederīgajam nolūkā – atzīt viņa laulību, kas ar tā paša dzimuma ES pilsoni, kurš ir šīs dalībvalsts pilsonis, ir noslēgta viņa faktiskās uzturēšanās citā dalībvalstī laikā atbilstoši šīs pēdējās dalībvalsts tiesībām, var kavēt LESD 21. panta 1. punktā nostiprināto šā pilsoņa tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā īstenošanu.

EST spriedumā arī nekonstatēja attaisnojumus personas tiesību uz pārvietošanās brīvību ierobežošanai tādā veidā kā izskatāmajā lietā. EST uzsvēra, ka pienākums dalībvalstij atzīt laulību starp viena dzimuma personām, kas noslēgta citā dalībvalstī atbilstoši tās tiesībām, vienīgi atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanas trešās valsts valstspiederīgajam nolūkā neaizskar laulības institūtu šajā pirmajā dalībvalstī, kas ir definēts valsts tiesībās un kas ietilpst dalībvalstu kompetencē.

Vērtējot jautājumu par LESD 21. panta 1. punkta interpretāciju, EST apstiprināja, ka tas ir interpretējams tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgajiem, kas ir tāda paša dzimuma kā ES pilsonis, ar kuru viņa laulība ir noslēgta kādā dalībvalstī atbilstoši tās tiesībām, ir tiesības uzturēties ilgāk nekā trīs mēnešus tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsonība ir ES pilsonim. Turklāt EST spriedumā uzsvēra, ka šādas uzturēšanās tiesības nedrīkst tikt pakļautas nosacījumiem, kas ir stingrāki par tiem, kuri paredzēti direktīvas Nr. 2004/38 7. pantā.

Arī ES oficiālajā tīmekļa vietnē ir ievietota informācija, ka personām, kuras vēlas pārcelties uz dzīvi kādā ES dalībvalstī no citas dalībvalsts vai no citas valsts ārpus ES, parasti ir iespēja doties turp ar laulāto. Tomēr viendzimuma pāriem ne vienmēr ir šāda iespēja, arī tad, ja tie ir oficiāli reģistrējuši partnerattiecības vai laulību. Katrai dalībvalstij (nevis ES) ir jāpieņem lēmums par to, vai tā atļauj vai atzīst viendzimuma laulības vai partnerattiecības.

Taču ES līguma (arī primārās ES tiesības) 6. panta 2. punktā norādīts, ka Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Šī pievienošanās neietekmē Savienības kompetences, kā tās noteiktas līgumos. Proti, dalībvalstīm, piemērojot ES tiesību aktus, ir jāievēro pamattiesības, arī aizliegums diskriminēt dzimumorientācijas dēļ. Tādēļ, lai gan ES tiesību akti neliek dalībvalstīm atļaut vai atzīt viendzimuma partnerattiecības vai laulības, tie liek dalībvalstīm, piemērojot ES tiesību aktus, attiekties pret viendzimuma pāriem vienlīdzīgi kā pret pretējo dzimumu pāriem (ieskaitot likumu par brīvu pārvietošanos, migrāciju un patvērumu).

Vienlaikus ES oficiālā tīmekļa vietnē norādīts, ka pilsoņiem ir tiesības uzturēties citā dalībvalstī līdz trīs mēnešiem. Ja pilsoņi vēlas palikt ilgāk, viņiem ir jābūt darba ņēmējiem, studentiem vai ar pietiekamiem līdzekļiem. Pilsoņi var vest līdzi savus laulātos dzīvošanai uzņēmējā dalībvalstī arī tad, ja laulātais neietilpst nevienā no iepriekš nosauktajām kategorijām. Tomēr, ja uzņēmēja valsts neatzīst viendzimuma laulības vai partnerattiecības, šīm personām ir tiesības pārcelties uz dzīvi pie sava partnera vienīgi tad, ja tās pašas atbilst kādai no šīm kategorijām.

Lai noskaidrotu papildu informāciju par uzturēšanās nosacījumiem ģimenes locekļiem, kas nav Latvijas pilsoņi, LV portāls iesaka sazināties ar konsulāro dienestu Ungārijā (kontaktinformāciju var meklēt šeit) vai PMLP Latvijā (kontaktinformāciju var meklēt šeit).

Lai pieņemtu lēmumu par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, svarīgi ir dažādi apsvērumi un apstākļi. LV portāls iepriekš jau skaidrojis, kur meklēt informāciju, kas jādara pirms atgriešanās un kam jāpievērš uzmanība, jau esot dzimtenē.