Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 17. pantā ir uzskaitīts, kādos gadījumos iesniedzējam, šajā situācijā bērna mātei, ir pienākums informēt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē viņas tiesības saņemt uzturlīdzekļus:

• bērns faktiski neatrodas iesniedzēja aprūpē, izņemot gadījumu, kad iesniegumu ir iesniedzis pats pilngadību sasniegušais bērns, kurš nav vecāks par 21 gadu un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā;
• pilngadību sasniegušais bērns neturpina iegūt izglītību Latvijā;
• iesniedzējam vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā;
• iesniedzējs ir saņēmis uzturlīdzekļus, arī tad, ja uzturlīdzekļu maksājumi veikti ar trešās personas starpniecību (izņemot zvērinātu tiesu izpildītāju), iesniegumā norādot saņemto uzturlīdzekļu apmēru un datumu, kad uzturlīdzekļi saņemti;
• uzturlīdzekļu izmaksa no fonda veikta šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā (administratīvā procesa kārtībā bez tiesas sprieduma) un parādnieks īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177. panta ceturtās daļas un 178. panta otrās daļas izpratnē;
• bērns stājies laulībā;
• uzturlīdzekļu izmaksa no fonda veikta šā likuma 11. pantā noteiktajā (administratīvā procesa) kārtībā un spēkā stājies tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu vai noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem;
• tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda, ir zaudējis spēku vai arī spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam;
• vienošanās par uzturlīdzekļiem ir izbeigta vai grozīta;
• persona, kuras vietā iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus no fonda, nav bērna vecāks;
• iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus.

Kā redzams, minētā panta pirmās daļas 4. punkts paredz bērna mātes pienākumu informēt fonda administrāciju, ja viņa ir saņēmusi uzturlīdzekļus, iesniegumā norādot saņemto uzturlīdzekļu apmēru un datumu, kad uzturlīdzekļi saņemti. Taču šajā gadījumā situācijas apraksts liecina, ka bērna māte nav saņēmusi uzturlīdzekļus, jo nauda ir ieskaitīta bērna kontā.

Protams, ja bērna tēvs vēlas un var to atļauties, viņš var ieskaitīt bērna kontā papildu līdzekļus izlietošanai pēc bērna paša ieskatiem. Taču šāds papildu finansiāls atbalsts ir uzskatāms par bērna kabatasnaudu, nevis uzturlīdzekļiem bērna ikdienas aprūpes, ko īsteno māte, nodrošināšanai. Lai labāk saprastu, kāpēc tā, jāsāk ar skaidrojumu, ko paredz bērna aizgādība.

Civillikuma 177. pants nosaka – līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, proti, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu.

Atbilstoši Civillikuma 178. panta otrajai daļai, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Ja bērns atrodas mātes ikdienas aizgādībā, tās īstenošanai viņai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no otra vecāka un pieņemt lēmumus, kādām bērna vajadzībām tos izmantot. Tā kā uzturlīdzekļi ir paredzēti noteiktam mērķim – bērna aprūpei (ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanai, izglītošanai u. tml.) –, kas līdz bērna pilngadībai ir vecāku atbildība, tie jānodod tā vecāka rīcībā, kas īsteno bērna ikdienas aizgādību, nevis jāpārskaita uz bērna kontu.

Tādējādi bērna mātei nav pienākuma par pārskaitījumiem, kas veikti uz bērna kontu, ziņot fonda administrācijai.