“Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna,” teikts likuma “Par autoceļiem” 6.¹ pantā.

Savukārt Civillikuma (CL) 1235. pantā ir šāds regulējums: “No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatā var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.”

Civillikumā arī noteikts, ka braucamā ceļa servitūtu var nodibināt uz vēl neesošu ceļu (1233. pants), kas jāiekārto servitūta izlietotājam.

Ja esošais piebraucamais ceļš nav reģistrēts zemesgrāmatā kā ceļa servitūts, Jums tātad ir tiesības ierādīt kaimiņiem citu vietu ceļa iekārtošanai. Taču, ja ceļš jābūvē gluži no jauna, ieguldot ievērojamus līdzekļus, kaimiņi var tam nepiekrist un jautājumu par ceļa servitūta nodibināšanu risināt tiesas ceļā, kas varētu ņemt vērā arī vēsturiski izveidojušos situāciju. Katrā ziņā, lai izvairītos no konflikta, ieteicams ceļa servitūtu nodibināt oficiāli uz līguma pamata, vienojoties ar ceļa lietotāju, bet pirms tam konsultējoties ar zvērinātu advokātu, kas specializējies šajā jomā.

Izsmeļošu informāciju saistībā ar ceļa servitūta nodibināšanu un izmantošanu varat izlasīt LV portālā skaidrojumā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.