No situācijas apraksta ir noprotams, ka paternitāte bērnam ir atzīta Civillikuma 155. panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā, proti, dzimšanas apliecībā ierakstītajai personai un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā.

Paternitātes atzīšanu tik vienkārši vairs mainīt nevar. To iespējams atcelt tikai tiesas ceļā. Turklāt atbilstoši Civillikuma 156. pantā noteiktajam paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu dēļ.

Atbilstoši Civillikuma 156. panta noteikumiem šobrīd ar prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto termiņu un iesniedzot attiecīgus pierādījumus, var vērsties šādas personas:

• persona, kas paternitāti atzinusi, divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņa uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņa uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas.

Kā redzams, likumdevējs ir ierobežojis laiku, kurā ir iespējams apstrīdēt paternitātes atzīšanu. Ņemot vērā, ka bērnam drīzumā apritēs divi gadi, šajā gadījumā būtu jārīkojas nekavējoties. Sagatavojot prasības pieteikumu tiesai, vēlams konsultēties ar zvērinātu advokātu, jo profesionāli sagatavots pieteikums un argumentācija var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu.

Plašāks izklāsts par to, ko paredz likums un kāda ir tiesu prakse, pieejams LV portāla skaidrojumā “Atzītas paternitātes apstrīdēšana un bērna tiesības uz tiesisko stabilitāti”.