Fizisko personu personas datu apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, ar 2018. gada 25. maiju nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Regulas 5. pants nosaka personas datu apstrādes pamatprincipus, t. i., personas datu apstrāde ir jāveic likumīgi, godprātīgi un cilvēkam (datu subjektam) pārredzamā veidā, ir jābūt konkrētam un skaidram datu apstrādes mērķim, dati jāievāc tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai, u. c. Savukārt regulas 6. pants nosaka datu apstrādes tiesisko pamatu uzskaitījumu, t. i., datu subjekta brīvi dota piekrišana, normatīvā akta izpildei, līguma izpildei, datu subjekta vitālo interešu aizsardzībai, sabiedrības interesēs un pārziņa (persona, kas veic datu apstrādi) leģitīmo interešu ievērošanai.

Neskatoties uz minēto, regulas 85. pants paredz dalībvalstīm tiesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz regulas normu piemērošanu saistībā ar vārda un informācijas brīvības nodrošināšanu.

Tā Latvijas Republika, izmantojot minētās tiesības, ir noteikusi ierobežojumus attiecībā uz regulas piemērošanu personas datu apstrādē žurnālistikas vajadzībām, t. i., Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. panta 2. daļa nosaka: apstrādājot datus žurnālistikas vajadzībām, datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemēroti, ja ir konstatējami šādi nosacījumi:

1) datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm;

2) datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

3) datu regulas noteikumu ievērošana liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

Jūsu aprakstītajā situācijā būtu jāatšķir divi gadījumi:

• ja Jūs esat piedalījies publiski rīkotā pasākumā, tad pasākuma organizators ir informējis tā dalībniekus par to, ka pasākumā tiks aicināti plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kas veiks audio/foto/video fiksāciju. Šādā gadījumā visiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem (kas piedalās pasākumā) ir vienādas tiesības atspoguļot pasākuma notikumus, t. i., speciāla “piekrišana” katram plašsaziņas līdzekļu pārstāvim individuāli nav jāsniedz;
• savukārt, ja šī intervija un fotofiksācija notika neatkarīgi, iepriekš vienojoties, tātad ārpus publiska pasākuma (individuāli), tad attiecīgajam žurnālistam jālūdz Jums sniegt atļauju (piekrišanu) Jūsu datu, arī fotogrāfijas, publiskošanai.

Ja Jūs esat devis savu piekrišanu fotoattēla izvietošanai plašsaziņas līdzekļos, tad uzskatāms, ka žurnālists ir rīkojies saskaņā ar regulas prasībām un datu apstrādē Jūsu tiesības nav aizskartas.

Attiecībā uz informācijas pārpublicēšanas tiesībām (kad viens ziņu portāls izmanto cita ziņu portāla datus) paskaidrojam, ka šādas tiesības ir nostiprinātas Autortiesību likuma 14. un 15. pantā, t. i., ziņu aģentūra (žurnālists, portāls u. c.) kā attiecīgā raksta un/vai fotoattēlu autors var atļaut pārpublicēt savu rakstu (tai skaitā fotogrāfijas) un prasīt norādīt to kā minētā darba autoru.

Attiecībā uz tiesībām prasīt samaksu par sava darba izmantošanu paskaidrojam, ka šādas tiesības ir noteiktas Autortiesību likuma 15. panta 4. daļā, t. i., autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

Ņemot vērā, ka jautājumā nav atspoguļota informācija par jebkādu aizskārumu un iejaukšanos Jūsu privātajā dzīvē saistībā ar minēto fotouzņēmumu publiskošanu, sniegt Jums detalizētāku informāciju par Jūsu tiesību aizskārumu nav iespējams. Tomēr, ja Jūs saskatāt savu tiesību aizskārumu, Jums ir tiesības vērsties ziņu aģentūrā “Leta” ar pretenziju, ka minētie fotouzņēmumi rada Jums negatīvas sekas (piemēram, goda un cieņas aizskārumu u. tml.), un lūgt Jūsu fotouzņēmumus turpmāk padarīt publiski nepieejamus.