Invaliditātes likuma 5. panta pirmā daļa nosaka: invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Turklāt Ministru kabineta noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” 11. punkts noteic, ka invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komisijā, tai ir radušies (vai var uzskatīt, ka ir radušies) stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti.

Ievērojot iepriekš minēto, persona ir nosūtāma uz invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, ja tā ar veselības traucējumiem, kuri piešķir tiesības pretendēt uz invaliditāti, nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus.

Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji noteikti noteikumu 5. pielikumā. Savukārt kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecumam ir noteikti noteikumu 4. pielikumā. Turklāt gadījumos, kad nepieciešams lemt jautājumu par kritērijiem darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, nepieciešams ievērot noteikumu 6. pielikumu.

Papildus jāmin – noteikumu 12. punkts paredz, ka invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms 11. punktā minētā sešu mēnešu termiņa, ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi.