Tiesisko attiecību regulējumu – kā vispārējā tiesību norma – nosaka Civillikums. Sakaņā ar to īpašniekam ir pilnīga vara pār savu īpašumu, taču tas nebūt nenozīmē, ka, izmantojot šo īpašuma varu, var tikt nodarīts kaitējums kaimiņu īpašumam, t. i., tiesiskajās attiecībās piemērojamas savstarpējās tiesības un pienākumi. Uz šiem jautājumiem attiecas Civillikuma 1098., 1099., 2354. pants un citi panti.

Civillikuma 1098. pants nosaka: ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi.

Savukārt 1099. pants nosaka: ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos savā īpašumā, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četrarpus metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētam augstumam un paturēt sev.

Konkrētu tiesisku regulējumu par koku stādīšanas attālumu no kaimiņu robežām ir tiesīga noteikt attiecīgā pašvaldība likuma “Par pašvaldībām” kārtībā.