E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17443
Lasīšanai: 7 minūtes
3
3

Vai tiesā, izšķirot strīdu par aizgādību, var izmantot video un audio ierakstu

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
05. jūlijā, 2019
Sanita

Labdien, situācija ir šāda: bērna māte un tēvs dzīvo šķirti (nav bijuši precējušies). Bērns dzīvo pie mātes, atrodas tās aprūpē. Tēvs jau iepriekš bija emocionāli vardarbīgs pret sievieti, tika saukta arī policija. Tagad tēvs vēlas tiesas ceļā iegūt ilgākas/biežākas saskarsmes tiesības ar bērnu. Šī iemesla dēļ viņš sāka slepeni filmēt tikšanās reizes, veikt arī audioierakstus. Tas viss notika mātes deklarētajā dzīvesvietā, viņas īpašumā. Arī māte sāka filmēt šīs tikšanās reizes, ierakstā konkrēti pasakot, ka aizliedz viņam filmēt savā īpašumā. Tēvs to turpināja darīt. Vai viņam bija likumīgas tiesības to darīt? Arī pēc tam, kad tika izteikts aizliegums? Vai šādi video/audio ieraksti var tikt izmantoti kā likumīgi pierādījumi tiesā par bērna saskarsmes tiesībām?

A
atbild:
09. septembrī, 2019
Edīte Brikmane
LV portāls

Šis nav viennozīmīgi vērtējams jautājums. Pirmkārt, tāpēc, ka tēvam kā vienam no bērna likumiskajiem pārstāvjiem ir tādas pašas tiesības kā bērna mātei noteikt, kad atļaut un kad aizliegt bērna personas datu apstrādi, proti, šajā gadījumā filmēt. Nav pamata aizliegt tēvam filmēt un fotografēt savu bērnu, it īpaši, ja šīs darbības tiek veiktas personiskām vajadzībām, piemēram, lai saglabātu piemiņu par kopā pavadītajiem brīžiem.

Sarežģītāk, ja ierakstītais materiāls tiek ierakstīts ar mērķi to izmantot tiesā, jo tādā gadījumā tā ir fizisko personu datu apstrāde, uz ko attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula, līdz ar to šāda datu apstrāde ir veicama saskaņā ar regulas nosacījumiem.

Regulas 5. pants nosaka personas datu apstrādes pamatprincipus, t. i., personas datu apstrāde ir jāveic likumīgi, godprātīgi un cilvēkam (datu subjektam) pārredzamā veidā, ir jābūt konkrētam un skaidram datu apstrādes mērķim, datiem jābūt ievāktiem tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai, u. c.

Lai personas datu, tai skaitā sarunas ieraksta, apstrāde būtu likumīga, atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktam ir nepieciešams vismaz viens no tajā minētajiem tiesiskajiem pamatojumiem: datu subjekta brīvi dota piekrišana, normatīvā akta izpilde, līguma izpilde, datu subjekta vitālo interešu aizsardzība, sabiedrības intereses un pārziņa (persona kas veic datu apstrādi) leģitīmo interešu ievērošana (piemēram, savu vai bērna interešu aizstāvībai tiesā).

Apstākļos, kad datus iegūst tieši no datu subjekta (filmējot citas personas), filmētājam kā patstāvīgam datu apstrādes pārzinim ir pienākums sniegt personām, kuru dati tiks ievākti, informāciju, kas paredzēta regulas 13. pantā, proti, persona, kura tiek filmēta vai kuras saruna tiek ierakstīta, ir jāinformē par to, ka viņas dati tiek apstrādāti un kādam nolūkam tas tiek darīts.

Vienlaikus Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz izņēmumu, ka datu subjektu var neinformēt, ja informēšana varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt apstrādes mērķus, piemēram, ja persona, zinot, ka tiek filmēta vai saruna tiek ierakstīta, varētu uzvesties citādi un pierādījumi varētu netikt iegūti.

Tomēr šī norma ir izņēmuma norma, līdz ar to ieraksta veicējam atbildīgi un rūpīgi jāizvērtē konkrētā situācija – vai šāda slēptas datu apstrādes veikšana ir tiešām nepieciešana un adekvāta.

Izvērtējot nepieciešamību un adekvātumu, vērā būtu jāņem vairāki apstākļi, piemēram, vai iespējamais pārkāpums, kas tiktu atklāts, ir būtisks (piemēram, noziedzīgs nodarījums), vai ieraksts tiks veikts tikai tik ilgi, lai varētu iegūt pierādījumus attiecīgai darbībai, vai persona nevarētu ieraksta laikā izpaust citu tai ļoti sensitīvu informāciju (piemēram, veselības datus), kurai nav saistības ar pierādījumiem, kāds ir datu subjekta statuss – vai tās nav personas, kuras varētu neapzināties savas rīcības sekas, piemēram, bērni.

Tātad, izpildot regulā noteiktās prasības, citu personu filmēšana un uzfilmētā materiāla izmantošana savu leģitīmo interešu aizstāvībai ir pieļaujama. Vienlaikus, kā redzams, regulējums nosaka vispārīgus pamatprincipus un to piemērošana ir katrā gadījumā individuāli vērtējama, ņemot vērā dažādus apsvērumus.  

Tiesas spriedumu var pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr, ņemot vērā to, ka izpratne un tiesu prakse personu datu aizsardzības jomā vēl tikai veidojas, šobrīd nav izveidojusies arī vienota pieeja video un audio materiāla izmantošanas praksei civillietās. 

Piemēram, zvērināta advokāte Dana Rone LV portālam atzina, ka viņas praksē ir bijusi ļoti atšķirīga pieredze. Vienā gadījumā tiesnesis nepieņem kā pierādījumu nedz video, nedz audio ierakstus, atsaucoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, bet citā pieņem, neskatoties uz to, ka tie iegūti bez otras puses piekrišanas. Pamatojums: patiesības noskaidrošana atbilst bērnu vislabākajām interesēm, un nav citu iespēju, kā tiesai pārliecināties, kas ģimenē notiek aiz slēgtām durvīm.

Zvērināta advokāte ir pārliecināta, ka šādus video un audio ierakstus noteikti ir jāpievieno lietas materiāliem un tad tie jāvērtē kontekstā ar pārējiem pierādījumiem. “Ikvienā lietā būtu meklējams veselīgs līdzsvars starp pašu ierakstītiem video/audio materiāliem un datu aizsardzību. Noteikti katrā lietā bērna intereses ir prioritāras, nevis datu aizsardzība kā tāda,” uzsver D. Rone.

Jāuzsver, ka tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība) piemīt pašam bērnam, ko aizstāv Civillikuma 181. pants, kurā noteikts: “Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.” Savukārt Civillikuma 181. panta ceturtā daļa paredz: katrai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas