Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Man 1977. gadā tika piešķirts dzīvoklis. Apmēram 2006. gadā māja kļuva par denacionalizēto māju, īpašnieki mājai radīja avārijas stāvokli, un 2012. gadā pašvaldība mājas iedzīvotājiem piešķīra citus dzīvokļus. Kā izrādījās, dzīvokļi tika piešķirti kā palīdzības dzīvokļi un jaunais likums paredz, ka mēs uz šādu dzīvokli nevaram pretendēt, jo neesam maznodrošinātas personas, un gada laikā mums ir jāatbrīvo dzīvoklis. Dzīvoklī dzīvo pensionārs, nepilngadīgs bērns un divi pieaugušie. Vai tiešām pašvaldība pareizi formulējusi šī dzīvokļa statusu, un vai mums nepienākas kompensācija vai cits dzīvoklis, kuram ir pašvaldības dzīvokļa statuss. Dzīvoklis tikšot izlikts publiskajā izsolē. Protams, mēs varam tajā piedalīties, bet uz diviem mēnešiem mums esot jāizvācas no šī dzīvokļa un jāizdeklarējas. Esam lūguši pašvaldībai mainīt dzīvokļa statusu, mums atteica. Līdz ar to mums nav pirmpirkuma tiesību. Kā mums rīkoties? Valsts man piešķīra dzīvokli 1977. gadā ar beztermiņa līgumu, bet tagad sanāk, ka esam izlikti uz ielas. Vai ir iespējas pieprasīt no pašvaldības kompensāciju citas dzīvesvietas iegādei? Lasīju, ka denacionalizēto māju īrniekiem tiek izmaksātas kompensācijas. Varbūt varu sniegt prasību tiesā, jo uzskatu, ka dzīvoklim piešķirts nepareizs statuss, kad tas 2012. gadā mums tika piešķirts kā palīdzības dzīvoklis.
Pašvaldības dzīvokļa īre ir viens no likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajiem palīdzības veidiem, ko pašvaldība sniedz saviem iedzīvotājiem. Pašvaldība ir tiesīga sniegt iedzīvotājiem palīdzību tikai likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos. Tajā skaitā tā var būt palīdzība personai, kura īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, bet dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis apdraud tajā mītošo personu dzīvību, – ja persona šajā dzīvojamā telpā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ir reģistrēta šādas palīdzības saņemšanai, kas ir pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana.
Pašvaldība nedod dzīvokļus īpašumā, tas ir pašvaldības īpašums, kuru tā var tikai izīrēt. Izīrējot dzīvojamo telpu, dome vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.
Likums nosaka pašvaldībai tiesības, nevis pienākumu piešķirt kompensāciju (vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu) denacionalizēto māju dzīvokļu īpašniekiem arī gadījumos, ja tam nav valsts budžeta finansējuma. Pašvaldībām ir tiesības piesaistīt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajai nodrošināšanai denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto māju īpašnieku finanšu līdzekļus atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam.
Nosacījumus personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome saistošajos noteikumos. Uz pašvaldības kompensāciju varētu pretendēt, ja tāda izdevumu pozīcija ir paredzēta pašvaldības gadskārtējā budžetā. Palīdzībai ar mājokli ir sociāls raksturs, tāpēc arī likumā starp atbalstāmajām personām vairākās normās ir minētas maznodrošinātas personas. Detalizētāk šie kritēriji ir uzskaitīti konkrētas pašvaldības saistošajos noteikumos.
Ja uzskatāt, ka Jūsu pašvaldība nav rīkojusies tiesiski, domes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
