Šobrīd kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi (turpmāk – bezpilota gaisa kuģis), nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 737 “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi” (turpmāk tekstā – MK noteikumi).

MK noteikumu 13. punkts paredz, ka pilots, lai tiktu ievērots drošs attālums, veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi (arī dronu):

• kura kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 250 g, pirms lidojuma izvērtē un izvēlas drošu lidojuma zonu, kas ietver drošu distanci no lidojumā neiesaistītajām personām un īpašuma uz zemes;
• kura kopējā pacelšanās masa pārsniedz 250 g, izvēlas distanci ne tuvāk kā 50 m attālumā no lidojumā neiesaistītajām personām un īpašuma uz zemes.

Vienlaikus jānorāda, ka MK 2019. gada 13. augustā ir apstiprinājis jaunu MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi”. Noteikuma projekta mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus. Vienlaikus Civilās aviācijas aģentūra (CAA) norāda, ka jaunie noteikumi fokusējas vienīgi uz fiziskām personām, proti, tajos nav paredzēts, cik tuvu vai tālu var lidot no privātīpašumiem.

CAA vērš uzmanību, ka jānošķir faktiskā lidojuma veikšana no personas datu iegūšanas, piemēram, personas fotografēšana vai filmēšana ar drona palīdzību. Proti, CAA kompetencē ietilpst lidojumu veikšana ar droniem, proti, kā tie tiek veikti no drošuma un drošības viedokļa, savukārt personas datu iegūšana, uzglabāšana, apstrādāšana u. tml. aspekti ietilpst Datu valsts inspekcijas kompetencē.

Tā kā nav zināms, vai pārlidojuma laikā ar dronu Jūsu kaimiņš arī kaut ko filmē vai fotografē, var norādīt, ka viņam ir jāievēro 50 m attālums no lidojumā neiesaistītajām personām un īpašuma uz zemes.

Mēdz būt arī tādas situācijas, kad uzņēmumam ir nepieciešamība veikt, piemēram, mērniecības darbus. Tos parasti veic ar smagākiem droniem, līdz ar to ar šādiem droniem jāievēro arī lielāks attālums gan no cilvēkiem, gan īpašumiem un jāsaņem atļauja no CAA.

Nezinot visus faktiskos apstākļus, nevar sniegt skaidru atbildi. Jāvērtē arī privātīpašuma atrašanās vieta, proti, vai tas gadījumā neatrodas lidostas tuvumā vai 50 m rādiusā no valsts autoceļu pārvadiem, tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras u. c., jo arī tādā gadījumā nedrīkst veikt lidojumus ar droniem.

Ja pieņemam, ka attiecīgais privātīpašums neatrodas nevienā no tādām teritorijām, kurā ir noteikts kāds ierobežojums dronu pilotēšanai, kaimiņš Jūs nefilmē, nefotografē, kā arī ievēro 50 m attālumu no lidojumā neiesaistītajām personām un īpašuma uz zemes, viņš var pārlidot pār Jūsu īpašumu. Kā norāda CAA, raugoties no lidojuma izpildes, proti, ja netiek pārkāpts neviens ierobežojums (tiek ievērots 50 m attālums u. tml.), šādi lidojumi ir atļauti.

Taču, ja pārējiem iedzīvotājiem tas traucē, vispirms situācija ir jāpārrunā ar pašu kaimiņu, iespējams, tādā veidā nonākot pie kompromisa. Ja sarunu ceļā problēmu atrisināt neizdodas, turklāt kaimiņš ar dronu nevis pārlido pāri Jūsu īpašumam, bet gan ilgstoši uzturas virs tā, no civiltiesiskā viedokļa Jums ir tiesības saukt pašvaldības policiju. Policiju droši varat saukt arī tad, ja kaimiņš pilotē dronu pārāk tuvu cilvēkiem, proti, neievēro 50 m attālumu, kas no drošības aspektiem ir bīstami.