Darba likums uzliek par pienākumu darba devējam uzskaitīt visas darbinieku nostrādātās stundas, veicot ierakstus darba uzskaites sistēmā/tabelē vai citādi. Šī uzskaite kalpo par pamatu darba samaksas aprēķinam.

Darbiniekam/darbiniekiem ir tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti. To nosaka DL 137. pants.

Tas nozīmē, ka sākotnēji jebkura ar darba jautājumiem saistītā situācija ir jārisina uz vietas uzņēmumā, fiksējot pārrunātos jautājumus rakstveidā. Sarunu laikā darbinieki var brīdināt darba devēju, ka nelabvēlīga situācijas risinājuma gadījumā vērsīsies Valsts darba inspekcijā.

Ja darba devējs arī turpmāk pārkāpj savus pienākumus, darbiniekiem savu tiesību aizstāvībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā (līdzi ņemot ar situāciju saistītos dokumentus: darba līgumu, darba samaksas aprēķinu, darba devēja un darbinieku pārrunu protokolu u. c.). Inspekcijas amatpersonas ieradīsies darbavietā un pēc konstatētajiem pārkāpumiem darba devējam sastādīs aktu – rīkojumu ar norādījumiem pārkāpumu novēršanai – vai uzliks administratīvo sodu.

Jāatgādina, ka virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.

Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos:

1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;

2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Iepriekšminēto paredz DL 136. pants.