Fotoattēls (personas sejas atpazīstams attēls) saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 4. panta 1. punkta nosacījumiem ir fiziskas personas dati. Fizisko personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā tiek veikta, ievērojot regulas 5. pantā minētos priekšnosacījumus (dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi, saskaņā ar izvirzīto mērķi un tikai tā sasniegšanai nepieciešamā apmērā u. c.), un pastāv regulas 6. pantā noteiktais datu apstrādes tiesiskais pamats (piekrišana, normatīvā aktu prasību izpildei, līgumsaistību izpildei, sabiedrisko vajadzību interesēs, personas vitāli svarīgo interešu ievērošanai u. c.).

Tādējādi, ja kāds bez tiesiska pamata, pārkāpjot personas datu apstrādes priekšnosacījumus, ir publiskojis Jūsu fotoattēlu sociālajos tīklos, Jums ir tiesības vērsties pie attiecīgās personas kā pie personas datu apstrādes pārziņa (un arī attiecīgās interneta vietnes uzturētāja) ar prasību izņemt Jūsu fotoattēlu (padarīt to publiski nepieejamu).

Ja pārzinis Jūsu prasību neizpilda 30 dienu laikā no šādas prasības iesniegšanas, Jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu par Jūsu personas datu apstrādes pārkāpumu. Iesniegumu veidlapas atrodamas Datu valsts inspekcijas mājaslapā.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka regulas piemērošanā Latvijas nacionālo tiesību aktos ir noteikti arī izņēmumi, piemēram, ja datu apstrāde tiek veikta žurnālistikas vajadzībām sabiedrības interesēs. Minēto kārtību reglamentē Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pants. 

Saskaņā ar Krimināllikuma 145. pantu krimināllietu var ierosināt par:

• nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, – ar minētajām darbībām Jums ir jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam Krimināllikuma spēkā stāšanās likuma 23. panta izpratnē,
• nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, – ir jākonstatē atriebības mantkārības vai šantāžas fakts.
• personas datu apstrādes pārziņa vai operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, – jākonstatē minētie priekšnosacījumi.

Tādējādi, ja kompetentās iestādes uz Jūsu iesnieguma pamata nav konstatējušas faktus un pazīmes, kas liecinātu par Krimināllikuma 145. pantā noteikto normu pārkāpumu, tad šajās darbībās nav konstatēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, t. i., minētajam pārkāpumam ir civiltiesiska daba.

Jautājumā par apmelojuma dēļ nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu Jums ir tiesības vērsties pret attiecīgo datu apstrādes pārzini ar prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Pirms prasības celšanas tiesā rekomendējam iepazīties ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumu “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.