Ceļa servitūta nodibināšanai galvenais noteikums ir tāds, ka īpašumam no valsts vai pašvaldības ceļa nav iespējams citādi piekļūt, kā vien šķērsojot citam īpašniekam piederošu īpašumu.

Neiepazīstoties ar zemes īpašumu dokumentiem un plāniem, konkrētu atbildi sniegt nav iespējams, taču no jautājumā iekļautās informācijas var noprast, ka ceļa servitūta valdošā īpašuma jaunais īpašnieks uz iegādātā zemesgabala būvē citu ceļu; tātad tā izbūvei izstrādāts projekts un jaunais ceļš iezīmēts arī zemes plānā. Ja ar ceļa servitūta lietotāju nevar panākt vienošanos par jaunās brauktuves izmantošanu satiksmē (kaut gan tas ir iespējams), tad saskaņā ar Civillikuma  (CL) 1237. pantā noteikto regulējumu ir pamats vērsties tiesā ar prasību par ceļa servitūta izbeigšanu saistībā ar atceļoša nosacījuma iestāšanos (īpašumam iespējams piekļūt pa citu ceļu).

Ja par ceļa servitūta lietošanas nosacījumiem starp abu īpašumu īpašniekiem nav parakstīts līgums, tad nav pamata pierādīt, ka valdošā īpašuma īpašnieks izlieto servitūtu neatbilstoši tā mērķim, un ierobežot transportlīdzekļu pārvietošanos pa servitūta ceļu.

Savukārt, ja smagā tehnika ceļu ir sabojājusi, lietotājam tas jālabo par saviem līdzekļiem: CL 1151. pantā ir norma, ka ceļš ir jāuztur servitūta lietotājam. Ja tas netiek darīts, zemes īpašnieks var celt pret servitūta izlietotāju prasību tiesā.

Ar ceļa servitūtu saistītās domstarpības ir risināmas tiesas ceļā. Ja izvēlaties šādu risinājumu, iepriekš ieteicama profesionāla jurista konsultācija.