No jautājuma nav saprotams, nedz kādu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu esat izdarījis, nedz tas, vai ir uzsākts administratīvais process vai kriminālprocess, tāpēc tiks sniegta vispārīga atbilde. Taču arī atbildība par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes ir paredzēta gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), gan Krimināllikumā.

Kompetentā iestāde, kas sastādījusi protokolu, arī piedalīsies tiesā un noteikti norādīs uz visiem lietas apstākļiem (visticamāk, šajā gadījumā tā būs Valsts policija). Tas nozīmē, ka, atsakoties no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs, gadījumā ja tiesā Jūsu vaina tiks atzīta, sods, visticamāk, būs bargāks, nekā tas būtu bijis neatsakoties no pārbaudes.

Sīkāk par kārtību, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, var meklēt Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 719 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”.

LAPK 149.¹⁵ pants par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes paredz naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam 170 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.

Saskaņā ar LAPK 243. pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, ir jākonstatē administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Savukārt Krimināllikuma 262.¹ panta pirmajā daļā par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Šā likuma 262.¹ panta otrajā daļā par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā iestājušās šā likuma 260. pantā norādītās sekas, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz septiņiem gadiem.

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2019. gada 29. marta lēmumā lietā Nr. 11320013816, SKK-26/2019 atzīts, ka Krimināllikuma 262.¹ panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts brīdī, kad uz medicīnisko pārbaudi nosūtītā persona paziņo ārstniecības personai, ka atsakās no medicīniskās pārbaudes, un šāds paziņojums tiek fiksēts medicīniskās pārbaudes protokolā alkohola ietekmes noteikšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt uz medicīnisko pārbaudi nosūtītās personas vēlākai viedokļa maiņai nav izšķirošas juridiskas nozīmes un personas vēlāka piekrišana medicīniskās pārbaudes veikšanai nevar tikt atzīta par labprātīgu atteikšanos no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saskaņā ar Krimināllikuma 16. pantu.

Minētajā spriedumā skatīts pārkāpums, kurā persona vadīja transportlīdzekli bez tehniskās apskates un pēc tam atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes. Par šādu pārkāpumu tiesā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc LAPK 149.²⁴ panta pirmās daļas (naudas sods no 55 līdz 120 eiro) un Krimināllikuma 262.¹ panta pirmās daļas (sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem) par diviem dažādiem nodarījumiem, kas izcēlušies no dažādiem faktiem un kurus raksturo dažādi faktiskie apstākļi. Līdz ar to lietā nav konstatējams dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa (ne bis in idem) pārkāpums.