Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 200. pants paredz, ka velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts:

• braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai (tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt tikai, lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu, lai turpinātu braukt izvēlētajā virzienā apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir ne vairāk par divām joslām, ja malējā labā josla ir iekārtota labajam pagriezienam, vai pavadot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem);
• braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem;
• braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama (turklāt, braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Velosipēdu vadītāji nekādā veidā nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka. Braucot pa ietvi vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību).

Tiesību zinātnē ir atzītas četras vispārpieņemtas tiesību normu interpretācijas metodes – gramatiskā, sistēmiskā, teleoloģiskā un vēsturiskā. Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu un CSN 200. pantu var piemērot sistēmisko tiesību normas iztulkošanas metodi. Proti, ar tās palīdzību var noskaidrot tiesību normas mijiedarbību, tulkojot ne tikai tiesību normas saikni ar citiem likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, bet arī pašas tiesību normas uzbūves īpatnības.

Šajā gadījumā CSN 200. punkta uzbūve ir paplašināta, tajā papildus ir apakšpunkti, kas vienlaikus jāskata kopā arī ar citiem CSN punktiem, kas norādīti zemāk. Šo tiesību normu saikne veido tiesību normas pamatideju, izņēmumus un atkāpes, proti:

• velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai – 200. punkta pamatideja;
• ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts (tālāk ir uzskaitījums, kas ir atļauts) – 200. panta izņēmumi;
• CSN 201.–206. punkts – atkāpes no CSN 200. panta.

Sistēmiski interpretējot CSN tiesību normas, kas nosaka prasības velosipēda vadītājiem, var secināt, ka gadījumos, ja attiecīgajā virzienā nav ne velojoslas, ne velosipēdu ceļa vai gājēju un velosipēdu ceļa, primāri velosipēda vadītājs, ņemot vērā hierarhisko tiesību normas uzbūvi, var braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai vai braukt pa nomali (ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei) ar nosacījumu, ka dod ceļu gājējiem.

Un tikai tad, ja tas nav iespējams vai pārvietošanās ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali ir apgrūtināta vai bīstama, piemēram, ceļu satiksmes intensitātes vai meteoroloģisko apstākļu dēļ, velosipēda vadītājs var braukt pa ietvi. Jānorāda, ka tas neattiecas uz bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada, proti, šādā gadījumā ir atļauts braukt pa ietvi. To kā izņēmumu paredz CSN 201. pants.