Vispārēji Darba likuma 149. pantā ir noteikts, ka darbiniekam atvaļinājumu piešķir četru kalendāra nedēļu apmērā, neskaitot svētku dienas.  Atvaļinājumu var dalīt daļās, ievērojot, ka vienai daļai ir jābūt ne mazākai par divām kalendāra nedēļām. Taču princips “neskaitot svētku dienas” atvaļinājuma piešķiršanā tiek saglabāts. Turklāt svētku dienas, kas iekrīt atvaļinājuma laikā, atvaļinājumu par svētku dienu skaitu pagarina.

Atvaļinājuma naudu saskaņā ar Darba likuma 75. panta 8. daļu aprēķina pēc vidējās izpeļņas. Proti, atvaļinājuma laikā darba devējs apmaksā tās dienas, kad darbiniekam normālā kārtībā būtu bijis jāstrādā. Tas nozīmē, ka svētku dienas, kas iekrīt atvaļinājuma laikā, netiek apmaksātas.  

Piešķirtais atvaļinājuma periods, nosaucot pirmo un pēdējo atvaļinājuma dienu, darba devējam darbiniekam jāpaziņo rīkojuma formā.