Ņemot vērā uzdotā jautājuma būtību, secināms, ka parādu piedziņas procesa uzsākšanai nav tiesiska pamata. Tādējādi kreditoram nav bijis pamata nodot Jūsu datus, tai skaitā personas datus, trešajām personām – parādu piedzinējam. Ņemot vērā to, ka Jūs regulāri saņemat rēķinus par neeksistējoša parāda apmaksu, Jums ir jāvēršas ar rakstisku iesniegumu pie SIA “Melnā lapa”, SIA “Infrastruktūras Serviss”, IZZI un citiem Jums zināmiem komersantiem (parādu piedzinējiem), kas vēršas pie Jums šī parāda atmaksas sakarā, ar prasību pārtraukt Jūsu personas datu apstrādi (vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese u. c. dati) un dzēst Jūsu personas datus. Ja pēc šāda rakstveida iesnieguma iesniegšanas minētās darbības turpināsies, Jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā (kā datu apstrādes uzraudzības iestādē) ar atbilstoši motivētu iesniegumu un pierādījumiem par Jūsu pamattiesību pārkāpumiem. Iesniegumu veidlapas atrodamas Datu valsts inspekcijas mājaslapā.

Parādu piedzinēju darbību Latvijā reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kura 4. panta 1. daļā cita starpā norādīts, ka parādu ārpustiesas piedzinēju uzraudzības iestāde ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kurā Jūs esat tiesīga iesniegt sūdzību attiecībā uz minēto komersantu darbību.

Bez minētā Latvijas Republikas Krimināllikums paredz kriminālatbildību par personas vajāšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 132.¹ pantu “par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”.

Ņemot vērā minēto, Jūs esat tiesīga vērsties tiesībsargājošās un uzraudzības iestādēs ar atbilstoši motivētu iesniegumu un pierādījumiem par Jūsu jautājumā minētajiem faktiem.