Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vai privātajām parādu piedzinēju kompānijām (tādām kā, piemēram, “Creditreform”, “Paus Konsults” u. c.) ir tiesības glabāt un nodot trešajām personām datus par fizisku personu, kurai kādreiz ir notikusi parāda piedziņa caur šo parādu piedzinēju kompāniju, bet šobrīd nav aktīvu piedziņas procesu šajā kompānijā? Ja ir tiesības glabāt un nodot šādus datus, tad cik ilgi un uz kāda pamata (jo aktīvu parādu nav un līguma, kur atļauju viņiem nodot manus personas datus citiem, arī viņiem nav)? Vai personai, kurai nav aktīvu piedziņas procesu caur konkrēto kompāniju, ir tiesības tai prasīt dzēst no kompānijas datubāzes visus datus, kas tur ir saglabāti par konkrēto personu, un izmantot savas tiesības būt anonīmai? Ir taču valsts kontrolētas kredītņēmēju datubāzes (piemēram, Latvijas Bankas vai KIB), kurās ir redzama informācija par konkrēto personu un tās kredītsaistībām un maksājumu disciplīnu.
Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 12. pantu parādvēstures datubāze ir datu kopums par parādnieku un tā parādu, kuru kreditora vārdā vai uzdevumā atgūst vai ir atguvis parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs. Parādvēstures datubāzes turētājs ir parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.
Parādvēstures datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības. Tiesības nodot informāciju par parādniekiem (kaut arī vairs neaktuāliem) izriet no minētā likuma 13. panta 4. daļas, kas nosaka: “Trešā persona, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar parādvēstures datubāzes turētāju, ir tiesīga saņemt informāciju par parādnieku un tā parādu, ja parādnieks tam ir piekritis. Ja parādnieks apgalvo, ka nav devis piekrišanu datubāzē iekļautās informācijas nodošanai trešajai personai, pienākums pierādīt šādas piekrišanas esamību ir tam, kurš apgalvo, ka piekrišana ir dota.” Attiecībā uz datu glabāšanas ilgumu – informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas likumā noteiktajā kārtībā. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par parādnieka parādu glabā parādvēstures datubāzē līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai.
Attiecībā uz pieprasījumu dzēst Jūsu personas datus no parādvēstures datubāzes jānorāda, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679, kas reglamentē fizisko personu datu apstrādes priekšnosacījumus, 17. pantu datu subjektam ir tiesības prasīt savu datu dzēšanu, taču saskaņā ar minētās regulas 17. panta 3. punkta b) apakšpunktu pārzinis datus nedzēš, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu.
Kā izriet no Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 13. panta 6. daļas, parādvēstures datubāzes turētājam ar dalībvalsts tiesību aktu ir uzlikts pienākums uzglabāt parādnieku datus trīs gadus pēc saistību izpildes. Tādējādi pieprasīt datu dzēšanu Jums ir tiesības pēc triju gadu termiņa notecējuma, saistību izpildes dzēšanas vai noilguma iestāšanās dienas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
