Jautājums it kā ir ļoti vienkāršs, bet, kā liecina prakse, nepavisam nav vienkārši risināms, kaut gan normatīvajos aktos atrodams regulējums, kā tikt galā ar šādiem nedisciplinētiem īrniekiem un sabiedriskās kārtības traucētājiem.

Piemēram, likuma Par dzīvojamo telpu īri 28.¹pantā cita starpā ir noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu. Savukārt nākamajā pantā ir norma, ka īrnieku var arī izlikt, ja viņš vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai par pamatpakalpojumiem. Normāli būtu, ka pašvaldība kā dzīvokļu īpašnieks (visticamāk, arī kā dzīvojamās mājas valdītājs) apsaimniekošanas uzņēmuma vai atbildīgā darbinieka personā izrādītu interesi un uzņemtos rūpes par to, kā uzvedas īrnieki tai piederošajās dzīvojamās telpās.

Lai pievērstu pašvaldības uzmanību, apzinīgajiem mājas iedzīvotājiem būtu jāfiksē sabiedriskās kārtības traucētāju pārkāpumi un par tiem rakstiski, minot konkrētus faktus, jāinformē dzīvokļu īpašnieks. Ja ziņojums nosūtīts rakstiski, iestādei rakstiski arī jāatbild par problēmas risinājumu. Kā redzams no īres likuma regulējuma, pašvaldībai vairāku iemeslu dēļ ir tiesības brīdināt īrniekus par izlikšanas iespējām un, ja brīdinājumi nelīdz, aktīvi rīkoties.

Arī policija, ja vien vēlas, nebūt nav bezpalīdzīga attieksmē pret sabiedriskās kārtības pārkāpējiem. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā noteikto par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 500 eiro apmērā.

Tomēr, lai panāktu pašvaldības un policijas aktīvāku rīcību, apzinīgajiem mājas iedzīvotājiem arī pašiem ir jābūt vienotiem savās iniciatīvās, un mazsvarīga nebūs arī vienota nostāja pret sabiedriskās kārtības pārkāpējiem.