Darba likuma 7. pants (Vienlīdzīgu tiesību princips) nosaka ikvienam vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

Šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Lai veicinātu vienlīdzīgu tiesību principa ieviešanu attiecībā uz personām ar invaliditāti, likums darba devējam uzliek pienākumu veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu personu ar invaliditāti iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, pildīt darba pienākumus, tikt paaugstinātām amatā vai nosūtītām uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, ciktāl šādi pasākumi neuzliek darba devējam nesamērīgu slogu.

Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot atsevišķus gadījumus.

Darba likuma 93. pants noteic, ka ziņas, kas par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību iegūtas no darbinieka saskaņā ar šā likuma 33., 35. un 36. pantu, darba devējs var izmantot tikai tad, ja uzņēmumā ir nepieciešams veikt organizatoriskus, tehnoloģiskus vai sociālus pasākumus. Darba devējs ir atbildīgs par to, lai minētās ziņas uzņēmumā būtu pieejamas vienīgi tām personām, kuras darba devēja uzdevumā šīs ziņas izmanto attiecīgo organizatorisko, tehnoloģisko vai sociālo pasākumu veikšanai.

Likums nenoteic, kādā veidā darba devējs uzzina par darbinieka invaliditāti.

Darba devējam ir tiesības darbinieku sūtīt uz medicīnisko pārbaudi, lai noskaidrotu viņa piemērotību darbam, taču darbiniekam nav pienākuma informēt darba devēju par savu invaliditāti. Darbiniekam sava slimība vai īpašas vajadzības darba devējam iepriekš jāatklāj tikai tad, ja ir nepieciešami kādi darba vides pielāgojumi, ko citādi darba devējs nezinātu.

Informācija par invaliditāti tiek uzskatīta par sensitīvu. Darbinieks arī savā algas nodokļa grāmatiņā var nesniegt informāciju par invaliditāti. Tādā gadījumā darba devējam nav pamata piemērot nodokļa papildu atvieglojumu par invaliditāti. Darbinieks par gada laikā nepiemēroto atvieglojumu var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.