Vispirms par paternitātes noteikšanu – ja bērna tēvs to atsakās atzīt brīvprātīgi, tā jānosaka, pēc bērna piedzimšanas ceļot prasību tiesā.

Civillikuma 157. panta otrā daļa paredz, ka tiesa, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. Tāpēc prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, fotogrāfijas. Vajadzības gadījumā ir iespējams pieaicināt lieciniekus.

Ja bērna izcelsmes noteikšanai ir nepieciešams veikt DNS testu, Civilprocesa likuma 249.¹ pants paredz, ka tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītājas (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Lai nebūtu jāmaksā tiesas nodevas, vienlaikus ar pieteikumu par paternitātes noteikšanu var iesniegt prasību arī par uzturlīdzekļu piedziņu. Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka tādā gadījumā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tātad, ja sniedzat tiesā apvienotu prasību par uzturlīdzekļu piedziņu un paternitātes noteikšanu, valsts nodevas un kancelejas nodevas Jums nav jāmaksā. Šī norma attiecas arī uz izdevumiem par DNS ekspertīzi. Ja tiesa apmierinās prasību, visi izdevumi gulsies uz atbildētāja – bērna tēva – pleciem.

Ja bērna tēvs tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu nepildīs, tiklīdz izveidosies uzturlīdzekļu parāds, ir jāuzsāk sprieduma piespiedu izpilde, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs. Parastā kārtība, kādā tiek uzsākta sprieduma izpilde, aprakstīta e-konsultācijā par uzturlīdzekļu parāda piedziņu, ja ir spēkā esošs tiesas nolēmums.

Pēc izpildu raksta iesniegšanas persona uzreiz var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar uzturlīdzekļu izmaksas iesniegumu, lai saņemtu valsts garantētos uzturlīdzekļus tēva vietā, kamēr parādnieks savas saistības pats nepilda.

Vienkāršākais veids, kā pieteikties uzturlīdzekļu saņemšanai, ir izmantot portāla “www.latvija.lv” e-pakalpojumu Pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai.

Atbildot uz jautājumu, vai bērna tēvs varētu atņemt bērnu, jānorāda, ka lielākoties tā ir vīrieša izvēlēta iebiedēšanas taktika, lai atturētu sievieti, kura pietiekami labi nepārzina savas un bērna tiesības, no lēmuma uzsākt uzturlīdzekļu piedziņu.

Pat ja pienāks tāds brīdis, kad bērna tēvs būs pietiekami uzņēmīgs, lai sniegtu prasību tiesā un risinātu strīdu par bērna aizgādību, lūdzot noteikt bērna dzīvesvietu pie viņa, tiesību aktos noteiktais kritērijs šādos gadījumos ir bērna intereses. Tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē abu vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem un citi apstākļi).

Tas, protams, nenozīmē, ka Jūs neko nevarat darīt. Piemēram, viena no iespējām – katru šādu epizodi, kad bērna tēvs ir draudējis, rīkojies agresīvi u. tml., vēlams fiksēt ar pierādījumiem, tostarp vēršoties policijā ar iesniegumu, kas, iespējams, vēlāk noderēs situācijā, kad būs nepieciešams apliecināt, kāpēc bērnam nav vēlams ilgstoši uzturēties šī cilvēka klātbūtnē, nemaz nerunājot par atrašanos ikdienas aizgādībā.

Vienlaikus jāsaprot, ka neatkarīgi no tā, kādas ir bērna tēva atkarības problēmas un raksturs, nosakot paternitāti, viņš kļūst par līdzvērtīgu bērna likumisko pārstāvi un bērns atrodas abu vecāku kopīgā aizgādībā. Ko tas nozīmē, plašāk izklāstīts e-konsultācijā Kādas ir tiesības bērna tēvam.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Jūsu gadījumā tā būt prasības tiesā celšana par atsevišķas aizgādības noteikšanu. Taču arī atsevišķa aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Atsevišķas aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķa aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u. tml. Arī izskatot strīdus par atsevišķas aizgādības noteikšanu, prioritāte ir izšķirt, kas atbilst bērna interesēm. Atsevišķa aizgādība pār bērnu nav nosakāma, ja tas nenodrošina bērna intereses un nepamatoti ierobežo viena vecāka tiesības.

Jāpatur prātā, ka, tiklīdz tiks noteikta paternitāte, gan bērna tēvam, gan bērnam ir arī tiesības uz saskarsmi vienam ar otru. Saskarsmes tiesību institūts regulēts Civillikuma 181. pantā, kurā noteikts, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Savukārt katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Saskarsmes tiesība ir to tiesību kopums, kuras piemīt tam vecākam, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību un vecāku šķirtas dzīves gadījumā nedzīvo ikdienā kopā ar bērnu.

Saskarsmes tiesības realizēšanas kārtību – laiku, vietu, ilgumu – nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties. Civillikuma 182. pantā noteikts, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Līdz ar to, ja vecākiem neizdodas vienoties un bāriņtiesa nespēj palīdzēt, vienam no vecākiem ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu. Civillikuma 182. panta otrā daļa paredz, ka, nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.

Tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē.

Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

No situācijas apraksta ir grūti spriest, kā attīstīsies Jūsu attiecības ar bērna tēvu, kāda būs viņa rīcība pēc bērna piedzimšanas. Jebkurā gadījumā aicinām iepazīties ar savām tiesībām lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību no bērna tēva gan sev, gan bērnam, ja tāda nepieciešamība radīsies.  Sīkāks apraksts LV portāla skaidrojumā Kā pārtraukt vardarbību ģimenē.

Jebkurā gadījumā, risinot šādus jautājumus, ir lietderīgi tomēr rast iespēju konsultēties ar profesionālu juristu, kas specializējies ģimenes tiesībās. Katrs dzīves stāsts ir atšķirīgs, katrā strīdā var būt svarīgas nianses, kas pusēm sākotnēji nešķiet būtiskas, bet var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu. Krīzes situācijā nonākušām sievietēm ir iespēja rast palīdzību nevalstiskās organizācijās. Piemēram, bezmaksas 30 minūšu jurista konsultāciju ģimenes tiesību jautājumos iespējams saņemt krīžu un konsultāciju centrā Skalbes. Uz konsultācijām jāpiesakās iepriekš, zvanot pa tālruni 67222922, 27722292 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.