Normatīvajos aktos nav noteikts precīzs bērna vecums, kuram iestājoties vecāku pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus izbeidzas. Galvenais kritērijs, lemjot par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam par sevi gādāt. Civillikuma 179. panta pirmā daļa nosaka: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.”

Likumdevējs nav precizējis, kā noteikt, vai bērns spēj pats par sevi gādāt, jo situācijas var būt dažādas.  Taču Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.” Savukārt, ja līdztekus mācībām bērns strādā un gūst ienākumus vai arī mācības pārtrauc, uzskatāms, ka bērns spēj pats sevi apgādāt, un uzturlīdzekļu maksājumus var samazināt vai pat pārtraukt.

Pienākums uzturēt bērnu izriet no likuma, un vecākiem nebūtu jāgaida līdz brīdim, kad bērns uzsāks savu tiesību aizsardzību, vēršoties ar iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā vai ar prasības pieteikumu tiesā. Tas nozīmē, ka Jums būtu jāizrunā šis jautājums ar bērnu, jānoskaidro, cik lielā apmērā ir nepieciešami uzturlīdzekļi, lai turpinātu mācības, kādā apjomā bērnu atbalstīs otrs no vecākiem. Tikai tad, ja vienošanās nav iespējama, strīdu var risināt, iesaistot fonda administrāciju vai tiesu.

Pilngadīga bērna iespējas pašam piedzīt uzturlīdzekļus savam uzturam ir atkarīgas no tā, kādā izglītības iestādē viņš turpina mācīties.

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktajam, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā un viņa vecāks nenodrošina sava bērna uzturam minimālo uzturlīdzekļu apmēru (30% no valstī noteiktās minimālās algas, kas 2018. gadā ir 129 eiro mēnesī), bērnam ir tiesības saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai. Lai saņemtu uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, bērnam pašam ir jāiesniedz fonda administrācijai noteiktas formas iesniegums par uzturlīdzekļu izmaksu.

Savukārt, ja bērns turpina mācīties augstskolā, vienīgā iespēja piedzīt uzturlīdzekļus, ja vecāks tos labprātīgi nemaksā, ir prasības celšana tiesā. Tādā gadījumā uzturlīdzekļus ir iespējams piedzīt līdz 24 gadu vecumam.  Savukārt, ja līdztekus studijām bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram ir piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma.