Ja paternitāti esat atzinis brīvprātīgi, iesniedzot ar bērna māti kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, runa varētu būt par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu. Šādā gadījumā ir būtiski uzsvērt, ka paternitātes atzīšana bērnam, zinot, ka bērna bioloģiskais tēvs ir cits vīrietis, ir ļoti nopietns apzināts lēmums, kas nozīmē visu vecāka tiesību un pienākumu, tai skaitā arī šī bērna uzturēšanas pienākuma, uzņemšanos, no kura, mainoties domām vai dzīves apstākļiem, nevar atteikties. Paternitātes brīvprātīgu atzīšanu iespējams atcelt tikai tiesas ceļā likumā noteiktos gadījumos un termiņā. 

Pirmkārt, atbilstoši Civillikuma 156. panta pirmajā daļā noteiktajam tiesa var atzīt paternitāti par neesošu, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā. Vienkāršiem vārdiem – tiesa var anulēt ierakstu dzimšanas apliecībā, ja persona, kas brīvprātīgi atzinusi paternitāti, ir tikusi maldināta un to darījusi, ticot, ka bērns ir cēlies no viņa. Ceļot prasību tiesā par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu, šis fakts ir attiecīgi jāpierāda. Gadījumā, ja tiesa konstatēs, ka vīrietis ir atzinis bērna paternitāti, apzinādamies, ka nav bērna īstais tēvs, paternitāti likumā noteiktajā kārtībā atcelt nav iespējams.

Otrkārt, likumdevējs ir ierobežojis laiku, kurā ir iespējams apstrīdēt paternitātes atzīšanu. Civillikuma 156. panta otrā daļa noteic, ka apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi  (..) vai bērna māte divu gadu laikā no brīža, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Arī bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Tātad, sniedzot prasības pieteikumu par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu, ir jāpierāda ne tikai tas, ka dzimšanas apliecībā ierakstītā persona paternitāti atzina maldības, viltus vai spaidu rezultātā, bet arī, ka nav beidzies likumā noteiktais divu gadu termiņš. Praksē šim nolūkam mēdz izmantot DNS testa rezultātus, divu gadu termiņu skaitot no rezultātu saņemšanas dienas.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz Civillikuma 156.panta piektajā daļā noteiktajam: “Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.” Ierakstam par tēvu dzimšanas apliecībā ir tiesiska nozīme, līdz ar to, pat ja tiek pierādīts, ka bērns nav cēlies no dzimšanas apliecībā ierakstītās personas, tam nav izšķiroša nozīme. Ja persona tik ilgu laiku nav uzskatījusi par vajadzīgu sakārtot juridiskās saistības, ļoti bieži tiek pieņemts, ka bērna interesēs ir saglabāt esošo situāciju.