Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – vispārīgie būvnoteikumi) 2.11. apakšpunktam, 31. un 32. punktam, pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojekta izstrādi ar būvprojekta izstrādātāju – būvspeciālistu vai būvkomersantu, kas izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā vai turpina būvprojekta izstrādi atbilstoši būvatļaujā iekļautajiem projektēšanas nosacījumiem. Ja būvprojekta izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu, kurš vada projektēšanu un koordinē būvprojekta izstrādi. Ņemot vērā minēto, būvprojekta izstrādātājs ir persona, ar kuru noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi arī gadījumā, ja izstrāde ir nodota apakšuzņēmējam.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 39. punktu, ja būvprojekts tiek izstrādāts vispārīgo būvnoteikumu 105. punktā minētajām būvēm, līgumā par būvprojekta izstrādi iekļaujami autoruzraudzības veikšanas pamatnosacījumi. Autoruzraudzības mērķis, kas izriet no vispārīgo būvnoteikumu 2.1. apakšpunkta, ir nodrošināt būves realizācijas atbilstību būvprojektam. Minēto uzraudzību likumdevējs primāri ir uzticējis veikt attiecīgā būvprojekta izstrādātājam (autoram). Ņemot vērā minēto, būvprojekta izstrādātājs ir arī autoruzraudzības veicējs, kas nodrošina autoruzraudzību pats vai piesaistot apakšuzņēmēju.

Ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 110. punktu, ja būvprojekta izstrādātājs (ģenerāluzņēmējs) atteicies no autoruzraudzības veikšanas vai izbeigusies tā tiesībspēja, pasūtītājs var slēgt līgumu ar būvspeciālistu, kas bija norīkots veikt attiecīgos pienākumus būves projektēšanas procesā. Autoruzrauga maiņa pieļaujama arī būvprojekta izmaiņu gadījumā, jo saskaņā ar vispārīgo būvnoteikumu 35. punktu, ja būvprojekta izstrādātājs neturpina tā izstrādi (tai skaitā pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi), jaunais būvprojekta izstrādātājs, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu, kā arī par tā atbilstību sākotnējai iecerei. 

Atbilstoši Autortiesību likuma 2. panta piektajai daļai autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs. Autora personiskās tiesības autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai, savukārt autora mantiskās tiesības ietver autora tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu (..) (Autortiesību likuma 14. panta otrā daļa un 15. panta ceturtā daļa).

Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram (..). Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam (Autortiesību likuma 12. panta pirmā daļa). Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā (Autortiesību likuma 13. panta pirmā daļa).

Ņemot vērā minēto, līgumā starp autoru un autora darba pasūtītāju puses var vienoties par autora mantisko tiesību nodošanu.