Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Man ir nepieciešama konsultācija par bērna paternitātes atzīšanu ārzemēs. Īss situācijas apraksts: pirms kāda laika iepazinos ar sievieti. Sieviete noklusēja faktu, ka atrodas oficiālā laulībā. Pēc kāda laika man kļuva zināms, ka šī sieviete palikusi stāvoklī, bet bērnam piešķirts oficiālā vīra uzvārds. Jautājot viņai par bērna paternitāti, viņa izvairījās no tiešas atbildes un apgalvoja, ka šis bērns – ir viņas bērns. Vēlāk atklājās, ka bērna dzimšanas apliecībā pretī tēvam ir novilkta svītra. Tālāk situācija atrisinājās tādā veidā, ka sieviete ar vīru pašķīrās. Šajā brīdī mēģināju viņai un bērnam palīdzēt, cik toreiz varēju atļauties. Pēc kāda laika sievietei parādījās cits vīrietis, ar kuru viņa nolēmusi dibināt nopietnas attiecības, un par to man tika paziņots. Bija pieņemts lēmums pielikt punktu attiecībām. Vēl kādu laiku apsveicu bērnu svētkos, bet vēlāk sieviete aicināja mani “netraumēt bērna psihi” ar dāvanām. Komunikācija pārtrūkusi. Dažus gadus nebija nekādu ziņu no šīs ģimenes. Bet šobrīd uzzināju, ka viņi nesen ir pārcēlušies uz ārzemēm (nav zināms, divatā vai trijatā). Sieviete vērsusies tiesā, apgalvojot, ka nonākusi materiālās grūtībās, un sakot, ka vēlas noteikt bērna (piederību) tēvu un piedzīt uzturlīdzekļus. Dzīvojot Latvijā, viņa vairāk nekā piecus gadus to nav darījusi, kā arī nav atdzinusi mani kā bērna oficiālo tēvu. Neizslēdzu iespēju, kā tiešam varu būt šī bērna bioloģiskais tēvs. Pat esmu gatavs brīvprātīgi atzīt bērna piederību, uzņemties rūpes par bērnu un palīdzēt materiāli. Negribu, lai bērns kļūtu par dalīšanas objektu, kas visbiežāk notiek šāda veida procesos. Bet, atzīstot bērnu, vēlos piedalīties viņa audzināšanā, nevis vienkārši sūtīt naudu uz ārzemju kontu. Šobrīd man ir nepieciešams padoms, kādos veidos ir iespējams atrisināt šo situāciju, iestādes, kas nodarbojas ar starpvalstu konfliktu risināšanu bērnu tiesību jomā, kā arī vēlos saprast, kādā veidā ir iespējams vienoties ar ārvalstu tiesu, lai nebrauktu uz katru tiesas sēdi ārzemēs. Paldies!
Lai sniegtu Jums atbildi, ir nepieciešams zināt vairāk papildu informācijas. Piemēram, vai bērna māte un bērns ir Latvijas pilsoņi? Kurā valstī bērna māte un bērns pastāvīgi dzīvojuši pēdējā laikā un cik ilgu laiku? Tāpat nozīme ir, kurā valstī ir uzsākta tiesvedība, jo katrā valstī normatīvais regulējums ir atšķirīgs. Pārrobežu strīdos ir svarīgi noteikt, kuras valsts jurisdikcijai lieta ir piekritīga, – tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
Eiropas Savienības valstīs, izņemot Dāniju, ir spēkā Padomes direktīva 2002/8/EK (2003. gada 27. janvāris) par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.
Savukārt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 14.1 pantā ir noteikts, ka “pārrobežu strīds ir strīds, kurā šā likuma 3. panta pirmās daļas 8. apakšpunktā minētās personas pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils, kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts attiecīgs iesniegums par juridiskās palīdzības pieprasīšanu, nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma vai publiska akta izpildīšanas valstī”.
Līdz ar to, ja pārrobežu strīds norisinās ārpus Latvijas – ja persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, tai jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā ar iesniegumu. Šādos gadījumos Juridiskās palīdzības administrācija septiņu dienu laikā pēc visu tulkojumu saņemšanas tos kopā ar noformētu juridiskās palīdzības pārsūtīšanas pieprasījuma veidlapu un nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās ES dalībvalsts kompetentajai iestādei. Jāatzīmē, ka arī juridiskās palīdzības saņemšanas iespēja pārrobežu strīdā ir atkarīga no daudzām niansēm, piemēram, prasītāja valstiskās piederības.
Sīkāku informāciju par juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām un kārtību pārrobežu strīdos var saņemt Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļās “Juridiskā palīdzība” un “Eiropas tiesiskās sadarbības atlants civillietās”, kā arī Juridiskās palīdzības administrācijas mājaslapas sadaļā “Juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos”.
Taču visātrāk par savām iespējām saņemt juridisko palīdzību konkrētajā situācijā Jūs uzzināsiet, zvanot uz Juridiskās palīdzības administrācijas bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
