Pienākums nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus ne mazāk par Ministru kabineta noteikto apmēru izriet no likuma (Civillikuma 179. panta piektās daļas), un nekāda vienošanās šo pienākumu nevar atcelt. Ja bērna vecāks labprātīgi šo pienākumu nepilda un esat vienojušies par uzturlīdzekļiem fiksētas summas apmērā, kas automātiski nemainās, pieaugot Ministru kabineta noteiktajam minimālajam apmēram (vienošanās tekstā nav precizēts, ka uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru), Jums ir tiesības celt jaunu prasību tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

Civilprocesa likuma 203. panta ceturtā daļa paredz: “Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.”

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.