Civillikuma 179. panta piektā daļa noteic, ka katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums savam bērnam nodrošināt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un bērna vecumu.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēra aprēķināšanas kārtība, kā pareizi esat sapratusi, nav mainīta. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 25% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. No 2018. gada 1. janvāra minimālais mēneša algas apmērs ir noteikts 430 eiro mēnesī. Līdz ar to pieaug arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, proti, 2018. gadā katram bērnam līdz 7 gadu vecumam tas būs 107,50 eiro mēnesī.

Attiecībā uz uzturlīdzekļiem, kurus izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ir noteikts pārejas periods, kas paredz mērenu to apmēra pieaugumu, lai valsts budžeta ietvaros būtu iespējams nodrošināt valsts garantētos uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuriem tie saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu pienākas. Šis lēmums neatceļ vecāku pienākumu, kas noteikts Civillikuma 179. pantā.

Bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem visupirms ir vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Valsts noteiktajai papildu garantijai, proti, fondam, ir sekundāra loma. Šī papildu garantija ir atkarīga no valsts ekonomiskajām iespējām un var tikt ierobežota tādā veidā, lai no tā labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku.