Mīļie Latvijas cilvēki!
Šodien mūsu valstij aprit 108 gadi.
Šo pieminekli atklāja tieši šajā dienā. 1935. gada 18. novembrī. To uzcēla nevis valsts, bet cilvēki. Ar saviem ziedojumiem. Ar savu ticību, ka Latvija būs.
Tā bija atbildība. Nevis pienākums, ko kāds uzlika. Bet izvēle, ko katrs izdarīja pats.
Šajās dienās es daudz domāju par atbildību.
Bet atbildība nav tikai lieli vārdi un vēsturiski brīži. Tā sākas ar mazām lietām.
Vai esam godīgi, kad neviens neskatās? Vai turam doto vārdu? Vai spējam atzīt kļūdu?
Tieši ikdienas izvēlēs vislabāk atklājas cilvēka vērtības.
Orķestrī katram ir sava partija. Neviens nespēlē visu viens. Bet, ja kāds nospēlē pavirši, to dzird visa zāle.
Tāpat ir sabiedrībā. Ģimenē, darbā, kaimiņos, savā novadā. Tas, ko darām un kā izturamies pret citiem, ietekmē ne tikai mūs pašus. Tas ietekmē visus.
Mēs visi kopā esam ir tik stipri, cik stipra ir mūsu katra paša atbildība.
Arī man un valdībai ir īpaša atbildība. Jūs mums esat uzticējuši pieņemt lēmumus jūsu un visas valsts vārdā. Šī uzticība ir milzīga dāvana. Un tā nāk kopā ar atbildību.
Mēs nevaram prasīt atbildību no sabiedrības, ja paši neesam gatavi to uzņemties. Nevaram sagaidīt uzticēšanos, ja neesam tās cienīgi. To es atceros katru dienu.
Tāpēc šajos svētkos novēlu mums visiem drosmi pieņemt grūtus lēmumus. Gudrību atšķirt būtisko no mazsvarīgā. Un spēku palikt uzticīgiem savām vērtībām.
Latvija ir mūsu kopīgā atbildība. Un mūsu kopīgais lepnums.
Sveicu valsts svētkos! Dievs, svētī Latviju!



