Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Citēju darba līgumu: “(..) darbiniekam noteikts nedēļas darba laiks saskaņā ar maiņas grafiku. Darbiniekam noteikta stundas tarifa likme 2,34 proporcionāli nostrādātajam laikam.” Vai šeit nav pretruna? Kāds darba laiks tas ir – pilnais vai nepilnais? Darba līgumā nekur nav minēts ne summētais darba laiks, ne pārskata periods par to. Tai pat laikā algas izmaksu lapiņās notiek virsstundu izmaksa ik pēc 4 mēnešiem. Veidojas situācija, ka vienā mēnesī nostrādāju 129 stundas (par maz, jābūt 160), nākamajā 194 (par daudz, jābūt 168), 3. un 4. mēnesī stundu skaits ir atbilstošs strādājamo stundu skaitam. Darba devējs šos 4 mēnešus summē kopā, un rezultātā pazūd virsstundas, t.i., saņemu par 130 stundām algu zem minimālās, savukārt mēnesī ar 194 stundām, kur ir 26 virsstundas, man samaksā tikai par 194 stundām parasto likmi. Ceturtajā mēnesī tiek summēti iepriekšējie mēneši, un gala rezultātā virsstundas neitralizējas (nav vispār) vai tiek apmaksātas 2–3 virsstundas ar dubulto likmi. Vai tas ir likumīgi? Vai mēnesī, kad strādājamo stundu skaits netiek nodrošināts, darba devējam nav jāmaksā vismaz minimālā alga?
Saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrās daļas 7. punktu darbiniekam un darba devējam, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Noteikumi, kuri regulē darba laiku, var tikt ietverti gan darba līgumā, gan arī uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos.
Izvērtējot Jūsu jautājumā minēto faktu aprakstu, var secināt, ka uzņēmumā noteikta summētā darba laika organizācija un noteikts pārskata periods četri mēneši. Summētais darba laiks var tikt noteikts tādā gadījumā, ja uzņēmuma darbības specifikas rezultātā nav iespējams piemērot darbiniekam normālo darba laiku 8 stundas dienā vai 40 stundas nedēļā. Pārskata periodā darbinieka darba laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, darba devējs darba laiku katrā darba dienā nosaka ar darba grafiku. Saskaņā ar Darba likuma 140. panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums darbinieku ar darba grafiku laikus iepazīstināt.
Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, darba devējs mēnešalgu var aprēķināt, stundas algas likmi reizinot ar attiecīgajā kalendārajā mēnesī faktiski nostrādāto stundu skaitu. Tādējādi gadījumā, ja darbinieks vienā mēnesī ir nostrādājis 129 stundas, nopelnītā mēnešalga var būt mazāka nekā valstī noteiktā minimālā darba alga. Darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri pārskata periodā, kas ir garāks par vienu mēnesi, nostrādājuši visu normālā darba laika ietvaros noteikto darba laiku (stundas), darba devējs nodrošina, ka aprēķinātās darba algas kopsumma pārskata perioda beigās nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, reizinot ar mēnešu skaitu pārskata periodā.
Ja darbinieks pārskata periodā būs nostrādājis virs attiecīgā perioda normālā darba laika stundām, tad veidojas virsstundu darbs. Virsstundu darbs ir pieļaujams tādā gadījumā, ja darbinieks un darba devējs par to rakstveidā vienojas. Par virsstundu darbu darbinieks saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam nolīgtās dienas vai stundas algas likmes.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
