Ja vēlaties nokārtot aprūpi mājās, tam ir arī savi nosacījumi. Tikai tas vien, ka citam ģimenes loceklim nav oficiāla darba, nav arguments, lai sociālais dienests piešķirtu naudu aprūpei mājās.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz aprūpi mājās, kas ir pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.

Likuma 23. pants (Aprūpe mājās) nosaka:

(1) Ja personai nepieciešama aprūpe dzīvesvietā, pašvaldība vispirms izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu.

(2) Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus atbalsta psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli.

Likums paredz arī citus atbalsta pasākumus. Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, detalizētāk nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos.

Vēl svarīgi, ka sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu. Tātad arī ģimenei sociālajam dienestam lēmuma pieņemšanai ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija, tajā skaitā par ienākumiem.

Likums turklāt noteic, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums sniegt informāciju un konsultācijas cilvēkam saprotamā veidā. Tātad, ja lūgto atbalstu nevar piešķirt, jo, iespējams, nav visu nepieciešamo dokumentu, sociālais darbinieks nevar vien pateikt, ka dokumenti nav kārtībā. Jums ir jāsaņem informācija, kādi dokumenti nepieciešami, kas ir jādara, lai tie būtu kārtībā. Protams, ka sociālā palīdzība ir iespējama, ja tam ir objektīvs pamatojums.

Jums ieteicams vērsties sociālajā dienestā ar rakstveida iesniegumu, izklāstot situāciju un pamatojot atbalsta nepieciešamību.