Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir noteiktas vispārējās tiesības un personu loks, kurām ir  tiesības saņemt šo palīdzību. Detalizētāk palīdzības piešķiršanu pašvaldība nosaka savos saistošajos noteikumos. Palīdzības veidi ir atkarīgi arī no katras pašvaldības iespējām, no tā, vai pašvaldībai ir īres dzīvokļi, lai iespējami ātri apmierinātu visus prasījumus.

Likums reglamentē palīdzības secību, jo 13. pants nosaka personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, savukārt 14. pants – personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. Šajā grupā ir arī bērni bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe.

Likumā bērniem bāreņiem (bez vecāku gādības palikušiem bērniem) ir paredzētas tiesības uz īpašu – dzīvokļa – pabalstu. Kā pabalsts piešķirams, noteikts 25.2 pantā.

Dzīvokļa pabalstu pašvaldība maksā, pamatojoties uz bērna iesniegumu. Pabalstu bērnam piešķir ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu segšanai. Pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredz kārtību, pamatojoties uz kādiem dokumentiem pabalsts tiks aprēķināts, tostarp – īres līgumu. Saņemot šo pabalstu, bērns bārenis nezaudē tiesības atrasties dzīvokļu rindā.

Turklāt ir noteikts, ka bez vecāku gādības palikušam bērnam (bērnam bārenim), informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijas Republikā.

Likums nenosaka, kas ir prioritārs – pabalsts vai jebkādas dzīvojamās telpas piedāvāšana. Kā jau teikts, bērns bārenis var uzrakstīt iesniegumu ar vēlmi saņemt dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam.

Turklāt likums arī dod iespēju norādīt palīdzības veidu, tas paredzēts 6. pantā (Kārtība, kādā persona atzīstama par tiesīgu saņemt palīdzību pašvaldībā):

1. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību (izņemot 13. pantā, 27.¹ panta pirmajā daļā un 27.² panta pirmajā daļā minēto palīdzību), iesniedz attiecīgajai pašvaldībai rakstveida iesniegumu, kurā norādāmi iespējamie personai vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību.
2. Dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos. Minētos dokumentus valsts un pašvaldību institūcijas personai izsniedz bez maksas.
3. Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību pieņem pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija. Par lēmuma pieņemšanu pašvaldība iesniedzējam uz tā norādīto adresi nosūta rakstveida paziņojumu.

Savukārt likuma 18. pants nosaka dzīvojamo telpu piedāvāšanas kārtību. Tajā nav kritēriju, bet gan procedūras dzīvojamās telpas piedāvāšanai, kā arī darbības, kas notiek, ja pretendents atsakās no trim dažādiem piedāvātajiem mājokļiem.