Labdien! Iepazinos ar "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", bet palika neskaidri jautājumi. Vai pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana ir primārā palīdzība, vai arī pārējām (citi palīdzības veidi) ir vienlīdz liels spēks? Kura no pusēm izvēlas kuru palīdzības veidu sniegt – pašvaldība vai bērns bārenis, vai bērns, kurš palicis bez vecāku gādības? Vai dzīvokļa pabalstu var izvēlēties kā primāro palīdzības saņemšanas veidu bērns bārenis vai bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, vai arī ir jāpieņem pašvaldības noteiktais veids – pagaidu dzīvesvieta (aizstājot pabalstu) līdz pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanai? Vai piedāvājums atzīstams par spēkā neesošu, ja neatbilst visiem kritērijiem 18. panta “Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kārtībai”? Paldies!
Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir noteiktas vispārējās tiesības un personu loks, kurām ir tiesības saņemt šo palīdzību. Detalizētāk palīdzības piešķiršanu pašvaldība nosaka savos saistošajos noteikumos. Palīdzības veidi ir atkarīgi arī no katras pašvaldības iespējām, no tā, vai pašvaldībai ir īres dzīvokļi, lai iespējami ātri apmierinātu visus prasījumus.
Likums reglamentē palīdzības secību, jo 13. pants nosaka personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, savukārt 14. pants – personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. Šajā grupā ir arī bērni bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe.
Likumā bērniem bāreņiem (bez vecāku gādības palikušiem bērniem) ir paredzētas tiesības uz īpašu – dzīvokļa – pabalstu. Kā pabalsts piešķirams, noteikts 25.2 pantā.
Dzīvokļa pabalstu pašvaldība maksā, pamatojoties uz bērna iesniegumu. Pabalstu bērnam piešķir ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu segšanai. Pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredz kārtību, pamatojoties uz kādiem dokumentiem pabalsts tiks aprēķināts, tostarp – īres līgumu. Saņemot šo pabalstu, bērns bārenis nezaudē tiesības atrasties dzīvokļu rindā.
Turklāt ir noteikts, ka bez vecāku gādības palikušam bērnam (bērnam bārenim), informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijas Republikā.
Likums nenosaka, kas ir prioritārs – pabalsts vai jebkādas dzīvojamās telpas piedāvāšana. Kā jau teikts, bērns bārenis var uzrakstīt iesniegumu ar vēlmi saņemt dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam.
Turklāt likums arī dod iespēju norādīt palīdzības veidu, tas paredzēts 6. pantā (Kārtība, kādā persona atzīstama par tiesīgu saņemt palīdzību pašvaldībā):
Savukārt likuma 18. pants nosaka dzīvojamo telpu piedāvāšanas kārtību. Tajā nav kritēriju, bet gan procedūras dzīvojamās telpas piedāvāšanai, kā arī darbības, kas notiek, ja pretendents atsakās no trim dažādiem piedāvātajiem mājokļiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!