“Cik saprotams, tad Jūs ar brāli esat dzimuši laulībā un mātes vīrs ir ierakstīts par bērnu tēvu, pamatojoties uz to, ka reģistrēta laulība. Veicot DNS analīzi un noskaidrojot, ka bērna tēvs nav jūsu brālis, būtu tiesas ceļā jāapstrīd paternitātes pieņēmums saskaņā ar Civillikuma 149. panta noteikumiem. Tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt,” norāda zvērināta advokāte Gunta Kuzmane.

Zvērināta advokāte skaidro: “Civilprocesa likuma 246. pants izsmeļoši uzskaita personas, kas var celt šādas prasības, proti, bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas. Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu. Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.
Turklāt likums nosaka termiņa ierobežojumu apstrīdēšanai – 2 gadu laikā:

• ja apstrīd bērna mātes vīrs, tad termiņu skaita no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa, savukārt vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu;
• ja apstrīd pats bērns, tad no pilngadības sasniegšanas.

Personai, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no bērna piedzimšanas šādos gadījumos:

• bērna māte ir mirusi dzemdībās;
• bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas.”

Kā redzams, mirušās personas māsai nav tiesību šajā situācijā apstrīdēt bērna izcelšanos. Līdz ar to arī nav likumiska pamata apstrīdēt bērna tiesības uz mantojumu.