Datu izmantošanu žurnālistikas vajadzībām regulē šobrīd spēkā esošais Fizisko personu datu aizsardzības likums un likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Ja minētais medijs vai tīmekļa vietne atbilst preses vai cita masu informācijas līdzekļa statusam, tad uz šādu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5. panta pirmo daļu attiecas atviegloti fizisko personu datu apstrādes noteikumi, piemēram, nav nepieciešams apstrādei nodrošināt tiesisko pamatu, kā arī nav par apstrādi jāinformē datu subjekts.

Lai gan, ievērojot preses un masu medija lomu demokrātiskas valsts vērtību stiprināšanā un vārda brīvības realizācijā, presei un citiem masu medijiem sabiedrības interesēs ir iespējams “vairāk iejaukties” citas personas privātajā dzīvē, tomēr arī uz datu izmantošanu žurnālistikas vajadzībām attiecas Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktā nostiprinātais “datu minimizācijas” princips, kas nozīmēt to, ka arī presei vai citam masu medijam ir jāvērtē, kādas sabiedrības intereses tiek aizstāvētas ar konkrēto publikāciju, vai šīs sabiedrības intereses ir būtiskas un aktuālas sabiedrībai un vai ar konkrēto publikāciju datu subjektam netiks nodarīts lielāks kaitējums (sabojāta reputācija, ierobežota iespēja atrast darbu utt.), nekā būs sabiedrībai ieguvums no šādas publikācijas.

Tāpat saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 16. panta pirmo daļu Jums ir tiesības vērsties pie pārziņa (medija, portāla) un argumentēti pieprasīt, lai Jūsu personas datu apstrāde tiktu pārtraukta, ja apstrādātie personas dati ir nepatiesi.

Ja neizdodas šo situāciju atrisināt savstarpējā komunikācijā ar pārzini (mediju, portālu), Jums ir tiesības vērsties ar sūdzību Datu valsts inspekcijā.